Esmu pārklājusi grīdu ar savām mantām. Vēl pēdējā revīzija un somas saturs drīz būs nokomplektēts.. par jaunu. Un šoreiz pa īstam, bez ciemošanās cerībām un idejām. Šis Latvijas apciemojums skaisti ir izskanējis. Spilgtā mažorā ar sirdi pilnu mīlestības un tuvāko cilvēku siltuma.
18 dienas tika izdzīvotas smaržojot Latvijas smaržas, līksmojot par patiesībā nozīmīgiem sīkumiem, un runājot to, kas sirdī, nevis prātā. Ceļojuma laikā atrastais miers nebija apmaldījies kaut kur Serbijas kalnos, bet gan pārdroši plūda pār manām lūpām. Esmu bijusi tieša, atklāta un patiesa. Un tieši tādu es savu Latvijas dzīvi iemīlēju vēl vairāk – bez slēpšanās un ar skaidru vīziju, par to, ko vēlos sagaidīt gan no sevis, gan apkārtējiem.
Tiesa gan jāatzīst, ka manu sirdi sildīja ne tikai atkalsatikšanās un smaida pilnās sejas, bet arī patmīlīgā laime atkal jau smaržoties ar Chanel un ietērpt augumu kleitās un šallēs. Brokastot Baibiņas gultā, tīksmināties tik par mums zināmiem jokiem un piedzīvojumiem ar Daigu, sadzirdēt Kristīnes šlāgerdziesmas un smieklus, brāļa Duntes ozolu skats uz Mežaparku un mammas pīrāga smarža. Un tā romantiskā noskaņa ar kafijas krūzi rokā, izstaigājot no viena gala līdz otram Tērbatas ielu.
Bet sadzīves ērtībām man pietiks laika vēl visu atlikušo dzīvi. Un tieši astoņpadsmitās dienas vakarā es atkal jau sajūtu sevī to nemieru un kņudoņu vēderā – ir laiks atkal jau uzlikt somu uz pleciem un atgriezties pie dzīves pamatlietām un vērtībām. Uzrāpos augšā uz gultas otro stāvu starp visām bērnības spēlmantiņām un grāmatām. Starp mantām atradu rūpīgi glabāto Turcijas atmiņu lādi, pārcilājot atmiņas un trīs gadus vecas dzīves trakulības, es zināju – esmu gatava doties tālāk pretī jaunām likteņa ironijām, sakritībām, 100 procentīgiem smaidiem un visām dzīves baudām. Dzīve ir JĀIZDZĪVO, nevis tikai jānodzīvo!
Piektdien (07.09) atsākam stopēšanu. Šoreiz – uz Franciju. Tur mūs jau gaida omulīga franču ģimene, pie kuras dzīvot, un vīnogu lauks, kurā piepildīt savu sapni – ar aizvērtām acīm, rūtainā kleitā lēnām soļot cauri vīnogu laukam, izplestām rokām pieskārties vīnogām un ieklausīties dabas klusumā. Saplūst ar dabu un vīnogu ķekariem. Un visbeidzot kļūt par daļu no vīna gatavošanas procesa. Bet kā bonuss visam – mēnesi strādājot, iegūt pamatlīdzekļus vēl lielāka sapņa piepildīšanai: lidojumam uz Jaunzēlandi.
Uz tikšanos, mana mīļā Latvija!
es nezinu kur 