Posted in es smaidu, uh! kāda pieredze, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

#Šķietura kļūst par “Kilograms Kultūras 2018” kultūrvietu!!!

26. februārī, manā dzimšanas dienā, Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā norisinājās balvas “Kilograms kultūras 2018” apbalvošanas ceremonija. Man, un pašsaprotami arī visapkārt esošajiem cilvēkiem, par lielu (un patīkamu!) pārsteigumu nominācijā “Kultūrvieta” galveno balvu ieguva mūsu #Šķietura!!! Man asaras bira, vārdi kaut kur zuda un sirds dauzījās kā negudra. Un visam pa virsu bezgalīga laime. Par visu līdzcilvēku atbalstu un līdzi jušanu. par BALSOŠANU! Paldies Jums visiem vismīļākais!

Šeit variet apskatīties visu ceremoniju.

“Kā vēstīja LSM.lv kultūras redakcija, kategorija “Kultūrvieta” bija šā gada lielākā intriga, jo skatītāji un klausītāji paši pieteica kultūras baudīšanas vietas nominācijai un paši arī balsoja finālā. Lai noskaidrotu finālistus pārējās astoņās kategorijās, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un LSM.lv žūrija diviem skatītāju balsojumiem – vasarā un ziemā – izvirzīja savā redzējumā oriģinālākos un kvalitatīvākos aizvadītā gada Latvijas kultūras notikumus, un skatītāju balsojums noteica finālistus un arī uzvarētājus.”

Šeit arī pāris bildes no ceremonijas:

Advertisements
Posted in es smaidu, vēl labāk nevar

Uz #Šķieturu dodas pat no Liepājas

Vasaras laikā mana mīļā Gunita devās Latvijas aplūkošanā un pie viena paciemojās arī nu jau par Latvijas Kultūrvietu 2018 pasludinātajā #Šķieturā. Šeit visā skaistumā variet izlasīt, ko tad Gunita rakstīja par saviem piedzīvojumiem Šķieneros, Gulbenē un Smiltenē.

Gunita Šķietura
Noklikini ar peles labo klikšķi, spied “View Image” un tad varēsi to palielināt un labāk salasīt
Posted in es smaidu, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

Pirmā grāmatas “Kā Sprīdīte mājās pārnāca” recenzija sasniegusi manas ķepas

Zinu, ka peldu un allaž uzpeldu pēc ilgiem klusuma periodiem. Bet tas tāpēc, ka ar ļoti daudz ko izvēlos nepadalīties, neizstāstīt. Bet tad nāk tādi notikumi, kurus nav iespējams patūrēt klusumā. Kā pimēram, šī “Kursas laika” avīze, kas vakardien iekrita manā pasta kastītē tiešajā sūtījumā no Liepājas. Un tur kas tāds, kas lika manai sirdij gavilēt. Gunita Lagzdiņa-Skroderēna ir ne tikai mega ātrumā izlasījusi grāmatu, bet arī paspējusi uzrakstīt tik skaistu grāmatas recenziju, ar kuru man no sirds gribās ar visiem padalīties, skaļi kliedzot pateicībā par labajiem vārdiem un novērtējumu.

Kā Sprīdīte mājās pārnāca
Gunitas Lagzdiņas – Skroderēnas recenzija grāmatai “Kā Sprīdīte mājās pārnāca” avīzē “Kursas laiks”, 04.01.2019

Man bieži prasa – “par ko tad grāmata ir?!“, uz ko man allaž ir tik grūti atbildēt, nepasakot ne par maz, ne par daudz. Un te nu re ir skaists kopsavilkums, ko es bez kautrēšanās nesīšu pasaulē. Paldies Tev, sieviete dieviete, mans Kosmosiņ, par šo vārdu salikumu, enerģiju un mūžīgo atbalstu!

Posted in es smaidu, ēd ar lielo karoti!

Kā Sprīdīte mājās pārnāca

Tā skaistā, priekiem pilnā diena ir pienākusi, un man ir liels pagodinājums paziņot, ka trešā, mana stāsta noslēdzošā grāmata, “Kā Sprīdīte mājās pārnāca”, ir pasaulē un ir nopērkama!

Lai svinētu šos jaunumus un šīs skaistā stāsta izstāstīšanu pilnībā un līdz ar to sava veida beigu atzīmēšanu, es dodos uz Latviju. Paralēli sirdsmīļiem Ziemassvētkiem, es arī pablandīšos apkārt un tikšos ar Jums.  Gribi mani satikt un paklausītis manos stāstos? Gribi iegādāties grāmatu par draudzīgu cenu (un, pavisam iespējams, arī iepriekšējo grāmatu komplektus!)? Tad re ku šeku ir mans mazais saraksts ar to, kur un kad mani satikt:

  1. 21. decembrī, plkst. 20:00. Rīgā, Bruņinieku ielā 2, superīgajā Kultūras telpā Autentika.

Kā Sprīdīte mājās pārnāca Autentika

2. 27. decembrī, plkst. 17:00. Gulbenes bibliotēkā, O. Kalpaka ielā 60A.

Kā Sprīdīte mājās pārnāca Gulbenes Bibliotēka

3. 28. decembrī, plkst. 17:00 Aizkraukles interešu izglītības centrā, Spīdolas ielā 11

Linda Riņķe Aizkraukles interešu izglītības centrs

Uz tikšanos!

Posted in es smaidu

#Šķietura

Miljons gadi pagājuši kopš tikāmies. Virtuāli. Dzīvē noteikti ar vairumu no Jums esmu tikusies manā brīnišķīgajā Latvijas pilnajā jūlijā, kad mēnesi pavadīju diendienas un ikstundas Šķieneru autobusu pieturā darot to, ko mīlu visvairāk – satiekot savus mīļos un veidojot mozaīkas sienu. Pateicoties manam tētim, šeit ir apusi īsfilma par to, kā Šķieneru pietura piedzīvoja pārmaiņas no pirmās līdz pēdējai dienai un pārtapa #šķieturā.

Drīz zinošu citus jaunumus un trešā grāmata taču arī jāpalaiž pasaulē! Bet līdz tam – dzīvojam mākslā un turpinam baudīt dzīvi! ❤

Spied šeit un nokļūsti youtube valstībā un īsfilmas skatījumā: https://www.youtube.com/watch?v=hX5tkPHHXs0&t=48s