Emocionāls atskats

Iesākumam nospied “play” un uzliec skaļāk manu šī rīta dziesmu:

ImageSavu pēdējo ierakstu par Turciju rakstīju emocijām bagāta. Pārliecināta, ka mīlestība nepāriet un ka lietas, vietas un cilvēki man apkārt ir tā laime, kuru man izdevies caur gadiem izveidot sev vispiemērotāko un noturēt to. Atgriežoties Turcijā es sajutu to, ko nozīmē ilgoties un gaidīt. Un to, cik labi ir atkal satikties un sajust, ka nekas nav mainījies. Jūtas nepāriet, it īpaši, ja sirdī esi aizpildījis kādu caurumu ar apkārt redzamo, sajūtamo. Vai ar kādu vietu. Vai arī ar cilvēku. Un tieši Turcijā es sajutu to, cik ļoti mīlu savu ģimeni, draugus, Tērbatas ielu un tikai Latvijas vasarām raksturīgo vilšanos par nepareizajiem laika apstākļiem, bet tajā pašā laikā milzu prieku par katru minūti, kas pavadīta atvaļinājumā pļavā, jūrā, mežā vai skaļās vai mazāk skaļās satikšanās reizēs ar saviem cilvēkiem, nesot rokās gumijas zābakus vai zandeles. Turpināt lasīšanu “Emocionāls atskats”

Posted in es smaidu

Mīlestība nepāriet

Image

Ir nosvinēti jau divi ceļojuma mēneši. Šķiet – kas tad tas ir?! Bet apceļotas jau 15 valstis un nobraukti vairāk nekā 10 000 kilometri. Un izdomātas miljons domas un atziņas. Abi īstenībā jau sākam mazliet ilgoties pēc mājām. Lai arī katru dienu ir liela laime par apkārt redzamo, tas neatspēko mūžseno patiesību – laime ir pilnvērtīga tikai tad, ja Tev ir kāds, ar ko tajā dalīties. Man ir jāatzīst, kas esmu saslimusi (pozitīvā nozīmē) ar savu brīvību. Es lēnām aizmirstu, ko nozīmē būt piederīgai vietai un laikam. Vai cilvēkiem. Dzīvoju savu bezaizspriedumu dzīvi un, jā, tas izkrāso manu ikdienu vēl nebijušās krāsās. Tomēr to tukšumu, kas palika sirdī, atvadoties no visiem 11. jūnijā, nav vēl izdevies aizpildīt. Taču zinu .. ir jāmācās samierināties ar Mīļcilvēku neesamību un faktu, ka tikai man viņi paliek atmiņā tieši tādi, kādi viņi un viņu dzīves bija 11. jūnija rītā. Bet viņiem patiesībā viss virzās uz priekšu. Visu dzīves turpinās ar vai bez manis. Un man atliek tikai cerēt, ka atgriežoties man vēl joprojām būs vieta tur. Turpināt lasīšanu “Mīlestība nepāriet”

Posted in es smaidu, vēl labāk nevar

Kur ir Tavas domas šonakt?

Image

Ir skaistu notikumu diena un bez liekiem pārsteigumiem ir pavadīta otrā diena Rumānijā. Šī valsts sāk lēnām apburt vairāk, nekā to reiz izdarīja Bulgārija un pēc tam arī Turcija. Redz, Rumānija ir apveltīta (vismaz tās rietumu daļa) ar haotiksu mieru. Kā tas ir? Tas ir tā, ka viņiem dzīve notiek palēninājumā, bezssteigā. Viņi smēķe savas cigaretes (viņiem vēl nav pieņemts likums par smēķešanas aizliegumu telpās un publiskās vietās) pie savas kafijas tases vai restorānā, mielojoties ar picu, smejās un nesteidzas ne stresot, ne skumt. Taču tajā pašā laikā viņi neievēro pussabrukušās mājas un netīrību uz ielām, joko par savu politisko iekārtu, kurā prezidents un parlaments ir absolūti oponenti, nebrīnās par caur pagalmiem lidojošu helikopteru, izliekas neredzam pa ielu jājošos pajūgus ar zirgiem, kā arī skaļi nerunā par acīmredzamo – prostitūciju uz ielām. Viņi ir laimīgi par dzīvi tādu, kāda tā ir un savā latīņu izcelsmē runā valodā, kas skan kā dziesma, un ar savām brūnajām acīm pauž sirsnību un labklājību. Turpināt lasīšanu “Kur ir Tavas domas šonakt?”