Posted in gatavojos, ēd ar lielo karoti!

Gatavi?

Pavisam nesen kā no zila gaisa saņēmu atsauksmi par manām grāmatām. Kāpēc kā no zila gaisa? Jo man šķita, ka viss jau izlasīts, viss jau aizmirsts un nolikts maliņā. Bet kā izrādās – ne būt nē.

Šo raksta fantastiskā Sanda (izņēmu viņas personīgos komentārus, tas lai paliek starp mani un viņu):

Čau, Lindiņ!

Klau, Tu nu gan esi viens riktīgi liels MALACIS:)))

es tak izlasīju abas Tavas grāmatas vienā paņēmienā, vispār teikšu Tev tā, man arī šis gads iesācies ar ļooooti lielām pārdomām par dzīves jēgu un īstenību, (..) Tev tur burtiski katrs teikums kā tāds dzīves moto vai citāts var būt :))

Esmu riktīgi sasmēlusies enerģiju no Tavām grāmatām, man viņas šobrīd nāk tieši laikā.. Es gan pirmo izlasīju par Jaunzēlandi tā kā pati drīzumā uz turieni došos.. bet vakarnakt izlasīju Tavu pirmo grāmatu. Tur man visvairāk saistīja tā vīnogu lasīšanas daļa, es vasarā noskatījos tieši filmu par to (vīna tapšanas process pa soļiem) nosaukums “Vīns un vējš” riktīgi laba filma, uzbur tieši to noskaņu, ko Tu aprakstīji. (..)

Es arī ļoti labprāt kaut ko tādu izmēģinātu.. Nav tā, ka es būtu tik drosmīga, ka paņemtu Tavu piemēru un sāktu stopēt, esmu tam par bailīgu un arī diemžēl par vecu :))))) lai gan, kas zina, ja nolasītos pareizā kompānija, notikt var pilnīgi visss…:) Beeet apciemot dažus paziņas dažādās pasaules malās es labprāt vēlētos gan…

(..)

vēlreiz liels Tev paldies par idejām, iedvesmu un to enerģijas lādiņu un pozitīvismu, kas nāk no Tavām rindām:)) lai Tev viss arī turpmāk izdodas!

Iesaku ņemt piemēru no Sandas – labāk vēlāk nekā nekad – un izlasīt abas grāmatas, kamēr vēl ir (ja ir!), jo nu jau strādāju pie trešās, “triloģijas” noslēdzošās, grāmatas, kas pasaules gaismu ieraudzīs jau JŪLIJĀ! Vēl košāk par Jaunzēlandi, haosu domās un ielās Dienvidaustrumu Āzijā, fantastiskajām kāzām Indijā un ko tas nozīmē – atgriezties mājās pēc 3 ceļojumu un emociju pārpilniem gadiem.

 

 

Advertisements

Kāzas visā to jestrumā, mīlestībā un krāsās

Posted in es smaidu, esmu ceļā, ēd ar lielo karoti!

Vēl ar pēdējiem piedzīvojiem Kambodžas redzeslokā

Ir tik forši krāmēt kabatās atmiņas par Kambodžu. Lai arī piedzīvojumu un redzētā apjoms pieklusa notikumos, tas uzplauka krāsās un Mekongas upes, kā arī kalnu svaigā gaisa ietekmētā zaļā krāsā, kas beidzot nomainīja vispārīgo sausumu un biezo putekļu oranžo krāsu. Mūsu pēdējās divas Kambodžas nedēļas bija pilnas miera un labsajūtas, aplūkojot un izdzīvojot vēl divus neredzētos valsts reģionus. Bet tajā pašā laikā tās bija pilnas pārgaidīšanās emociju. Bijām tikai mirkļa attālumā no došanās uz Indiju, kas, savukārt, iezīmēja mirkļa attālumu no došanās uz Latviju. Continue reading “Vēl ar pēdējiem piedzīvojiem Kambodžas redzeslokā”

Posted in es smaidu, esmu ceļā, uh! kāda pieredze, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

kā aizmukt no pilsētas un piemukt pie ziloņmātes

blog1Tā kā zinājām, ka esam Bankokā, Indijas vīzu gaidīšanas procesā, pazaudējuši laiku un samazinājuši brīvo dienu skaitu (līdz lidojumam uz Indiju un Elīnas kāzu datumam), pieņēmām lēmumu koncentrēties uz Kambodžu un sūri grūti teikt “Vjetnamas un Laosas apskatei. Continue reading “kā aizmukt no pilsētas un piemukt pie ziloņmātes”