Posted in es smaidu, uh! kāda pieredze, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

#Šķietura kļūst par “Kilograms Kultūras 2018” kultūrvietu!!!

26. februārī, manā dzimšanas dienā, Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā norisinājās balvas “Kilograms kultūras 2018” apbalvošanas ceremonija. Man, un pašsaprotami arī visapkārt esošajiem cilvēkiem, par lielu (un patīkamu!) pārsteigumu nominācijā “Kultūrvieta” galveno balvu ieguva mūsu #Šķietura!!! Man asaras bira, vārdi kaut kur zuda un sirds dauzījās kā negudra. Un visam pa virsu bezgalīga laime. Par visu līdzcilvēku atbalstu un līdzi jušanu. par BALSOŠANU! Paldies Jums visiem vismīļākais!

Šeit variet apskatīties visu ceremoniju.

“Kā vēstīja LSM.lv kultūras redakcija, kategorija “Kultūrvieta” bija šā gada lielākā intriga, jo skatītāji un klausītāji paši pieteica kultūras baudīšanas vietas nominācijai un paši arī balsoja finālā. Lai noskaidrotu finālistus pārējās astoņās kategorijās, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un LSM.lv žūrija diviem skatītāju balsojumiem – vasarā un ziemā – izvirzīja savā redzējumā oriģinālākos un kvalitatīvākos aizvadītā gada Latvijas kultūras notikumus, un skatītāju balsojums noteica finālistus un arī uzvarētājus.”

Šeit arī pāris bildes no ceremonijas:

Advertisements
Posted in es smaidu, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

Pirmā grāmatas “Kā Sprīdīte mājās pārnāca” recenzija sasniegusi manas ķepas

Zinu, ka peldu un allaž uzpeldu pēc ilgiem klusuma periodiem. Bet tas tāpēc, ka ar ļoti daudz ko izvēlos nepadalīties, neizstāstīt. Bet tad nāk tādi notikumi, kurus nav iespējams patūrēt klusumā. Kā pimēram, šī “Kursas laika” avīze, kas vakardien iekrita manā pasta kastītē tiešajā sūtījumā no Liepājas. Un tur kas tāds, kas lika manai sirdij gavilēt. Gunita Lagzdiņa-Skroderēna ir ne tikai mega ātrumā izlasījusi grāmatu, bet arī paspējusi uzrakstīt tik skaistu grāmatas recenziju, ar kuru man no sirds gribās ar visiem padalīties, skaļi kliedzot pateicībā par labajiem vārdiem un novērtējumu.

Kā Sprīdīte mājās pārnāca
Gunitas Lagzdiņas – Skroderēnas recenzija grāmatai “Kā Sprīdīte mājās pārnāca” avīzē “Kursas laiks”, 04.01.2019

Man bieži prasa – “par ko tad grāmata ir?!“, uz ko man allaž ir tik grūti atbildēt, nepasakot ne par maz, ne par daudz. Un te nu re ir skaists kopsavilkums, ko es bez kautrēšanās nesīšu pasaulē. Paldies Tev, sieviete dieviete, mans Kosmosiņ, par šo vārdu salikumu, enerģiju un mūžīgo atbalstu!

Posted in es smaidu, ēd ar lielo karoti!

Kā Sprīdīte mājās pārnāca

Tā skaistā, priekiem pilnā diena ir pienākusi, un man ir liels pagodinājums paziņot, ka trešā, mana stāsta noslēdzošā grāmata, “Kā Sprīdīte mājās pārnāca”, ir pasaulē un ir nopērkama!

Lai svinētu šos jaunumus un šīs skaistā stāsta izstāstīšanu pilnībā un līdz ar to sava veida beigu atzīmēšanu, es dodos uz Latviju. Paralēli sirdsmīļiem Ziemassvētkiem, es arī pablandīšos apkārt un tikšos ar Jums.  Gribi mani satikt un paklausītis manos stāstos? Gribi iegādāties grāmatu par draudzīgu cenu (un, pavisam iespējams, arī iepriekšējo grāmatu komplektus!)? Tad re ku šeku ir mans mazais saraksts ar to, kur un kad mani satikt:

  1. 21. decembrī, plkst. 20:00. Rīgā, Bruņinieku ielā 2, superīgajā Kultūras telpā Autentika.

Kā Sprīdīte mājās pārnāca Autentika

2. 27. decembrī, plkst. 17:00. Gulbenes bibliotēkā, O. Kalpaka ielā 60A.

Kā Sprīdīte mājās pārnāca Gulbenes Bibliotēka

3. 28. decembrī, plkst. 17:00 Aizkraukles interešu izglītības centrā, Spīdolas ielā 11

Linda Riņķe Aizkraukles interešu izglītības centrs

Uz tikšanos!

Posted in gatavojos, ēd ar lielo karoti!

Gatavi?

Pavisam nesen kā no zila gaisa saņēmu atsauksmi par manām grāmatām. Kāpēc kā no zila gaisa? Jo man šķita, ka viss jau izlasīts, viss jau aizmirsts un nolikts maliņā. Bet kā izrādās – ne būt nē.

Šo raksta fantastiskā Sanda (izņēmu viņas personīgos komentārus, tas lai paliek starp mani un viņu):

Čau, Lindiņ!

Klau, Tu nu gan esi viens riktīgi liels MALACIS:)))

es tak izlasīju abas Tavas grāmatas vienā paņēmienā, vispār teikšu Tev tā, man arī šis gads iesācies ar ļooooti lielām pārdomām par dzīves jēgu un īstenību, (..) Tev tur burtiski katrs teikums kā tāds dzīves moto vai citāts var būt :))

Esmu riktīgi sasmēlusies enerģiju no Tavām grāmatām, man viņas šobrīd nāk tieši laikā.. Es gan pirmo izlasīju par Jaunzēlandi tā kā pati drīzumā uz turieni došos.. bet vakarnakt izlasīju Tavu pirmo grāmatu. Tur man visvairāk saistīja tā vīnogu lasīšanas daļa, es vasarā noskatījos tieši filmu par to (vīna tapšanas process pa soļiem) nosaukums “Vīns un vējš” riktīgi laba filma, uzbur tieši to noskaņu, ko Tu aprakstīji. (..)

Es arī ļoti labprāt kaut ko tādu izmēģinātu.. Nav tā, ka es būtu tik drosmīga, ka paņemtu Tavu piemēru un sāktu stopēt, esmu tam par bailīgu un arī diemžēl par vecu :))))) lai gan, kas zina, ja nolasītos pareizā kompānija, notikt var pilnīgi visss…:) Beeet apciemot dažus paziņas dažādās pasaules malās es labprāt vēlētos gan…

(..)

vēlreiz liels Tev paldies par idejām, iedvesmu un to enerģijas lādiņu un pozitīvismu, kas nāk no Tavām rindām:)) lai Tev viss arī turpmāk izdodas!

Iesaku ņemt piemēru no Sandas – labāk vēlāk nekā nekad – un izlasīt abas grāmatas, kamēr vēl ir (ja ir!), jo nu jau strādāju pie trešās, “triloģijas” noslēdzošās, grāmatas, kas pasaules gaismu ieraudzīs jau JŪLIJĀ! Vēl košāk par Jaunzēlandi, haosu domās un ielās Dienvidaustrumu Āzijā, fantastiskajām kāzām Indijā un ko tas nozīmē – atgriezties mājās pēc 3 ceļojumu un emociju pārpilniem gadiem.