Posted in es smaidu

Grāmata

Sen neesmu klauvējusi pie Jūsu durvīm ar atgādinājumu par grāmatas eksistenci. Bet man sakrājušies pāris priecīgi jaunumi, kurus vairs nespēju turēt noslēpumā. Kosmoss vēl joprojām darbojas interesantos līkločos un turpina mani priecēt par mazo pasaulīti, izpalīdzīgiem cilvēkiem, sakritībām, laimi sīkumos, piedāvājumos un nejauši radītās situācijās. Vēl un vēl. Turklāt gribēju atgādināt, ka izprintētās grāmatas Jumavas noliktavā tuvojas beigām, tāpēc steidziet uz grāmatnīcām, kamēr vēl ir! 🙂 Grāmatu, ja negribas spert kājas ārā no mājām, ir iespējams iegādāties arī internetā.

Sākšu ar pirmo prieku, kas mani pārsteidza pilnīgi nesagatavotu. Kādu dienu, kamēr savās domās klaiņoju pa Svētā Jēkaba ceļu, tētis paziņoja, ka mana grāmata iekļuvusi lasāmo grāmatu sarakstā nevienā citā žurnālā, bet GEO! GEO! Ar visnotaļ interesantu vāku un galveno žurnāla rakstu, jā, bet tas nemaina manu sajūsmu par iekļūšanu šāda mēroga žurnālā!

Un otrais jaunums, mans lielais prieks, ir Gunitas Lagzdiņas-Skroderēnas recenzija manai grāmatai. Prieks tāpēc, ka Gunita ir atradusi vārdus stāsta apkopojumam. Jāatzīst, ka es nekad līdz galam tā arī nemācēju noformulēt to, par ko ir mana otrā grāmata. Tas nebija viegli, tradīt kaut ko, ko rakstīt uz grāmatas aizmugurējā vāka. Bet Gunita, milzīga talanta apdāvināta, tiešām ir izņēmusi vārdus no manas sirds un ielikusi to pavisam īstā, taustāmā lasāmgabalā. Recenzijas oriģināls tika publicēts Liepājas laikrakstā “Kursas Laiks“, bet ar pašas Gunitas atļauju, Jūsu (vairāk jau manam) priekam variet to izlasīt šeit:

Pārpratumu pilni piedzīvojumi Paradīzē

RECENZIJA

Šajā vasarā klajā nākusi pasaules apceļotājas Lindas Riņķes grāmata “Paradīze jeb Kā uzzināt, vai pasaule ir apaļa”, kura ir turpinājums viņas pirmajai ceļojumu grāmatai “Tūkstošiem kilometru ceļa malā”, kas izdevniecības “Jumava” sērijā “Aiz apvāršņa” iznāca gadu iepriekš.

2012. gadā, nogurusi no mūžīgā skrējiena vāveres ritenī, Linda pieņēma lēmumu dzīvē kaut ko kardināli mainīt – pamest labi apmaksātu darbu Rīgā, atvadīties no mīļcilvēkiem un doties laimi meklēt plašajā pasaulē. Tajā pašā laikā pie līdzīgas domas bija nonācis arī viens no Lindas dzīvokļa biedriem – Jānis jeb Jancis. Un tā 2012. gada 11. jūnijā abi jaunieši, bruņojušies ar mugursomām un ģitāru, māja ardievas Latvijai un devās apceļot Eiropu. Par piedzīvojumiem, ar pieticīgiem līdzekļiem izstopojot 32 valstis, lasāms Lindas pirmajā grāmatā “Tūkstošiem kilometru ceļa malā”.

Grāmata “Paradīze jeb Kā uzzināt, vai pasaule ir apaļa” ir stāsts, kā abi bezbailīgie stopotāji nonāk Jaunzēlandē, kas kļūst par ilgāko pieturas punktu pasaules apceļošanā, jo, lai paveiktu iecerēto – pārliecinātos, ka zeme ir apaļa –, jāsapelna līdzekļi lidojumam uz Ameriku un mājupceļam pa otru zemeslodes pusi.

Jau ierašanās eksotiskajā Jaunzēlandes salā Vaihekē sākas ar pārpratumu – ceļotāji tiek izsēdināti no autobusa nepareizajā vietā nakts vidū piķa melnā tumsā. Un piedzīvojumi var sākties. Īstās adreses atrašana, mājas kaimiņu un salinieku iepazīšana, braukšana pa ceļa “nepareizo” pusi, fantastiski krāšņa daba un tās iemītnieki… Ik uz soļa abus sagaida pārsteidzoši atklājumi. Un galu galā arī darbs, ko jauniešiem izkārto namamāte, Lindas drauga Rosa, kurš reiz trenējis NBA basketbolistu Andri Biedriņu, mamma.

Jancis tiek pie bārmeņa lomas prestižā restorānā, uz kuru pāri, tostarp slavenības, no visas pasaules dodas salaulāties. Savukārt Lindai jāiejūtas profesijā, kurā spēkus reiz jau izmēģinājusi un atzinusi “nekad vairs”. Tomēr nav viņas garā padoties.

Salinieku ikdiena, mazgāšanās tikai lietus ūdenī, interneta medīšana taksofonu tuvumā, lai sazinātos ar mājiniekiem, kuri iet gulēt, kad Okeānijā cilvēki ceļas, un otrādi, Ziemassvētki vasaras svelmē, multinacionāla vide un simtiem eksotisku ēdienu… Vieglās un skaistās dienas mijas ar ne tik vieglām, līdz pienāk noliktais brīdis, kad ceļš sauc tālāk. Diemžēl – ne vairs kopā. Jancis dodas tālāk uz Ziemeļameriku, bet Lindas dzīvē notiek kas tāds, kas Jaunzēlandi pamest neļauj. Vēl ne.

Par to, kas aizkavēja Lindu Vaihekes salā, kā viņas piedzīvojumi tomēr turpinājās Amerikā, kā meitene atgriezās Latvijā un kas viņu aizveda atpakaļ uz Jaunzēlandi, kā arī par kārtējiem pārpratumu pilnajiem piedzīvojumiem, pa ceļam paviesojoties Turcijā pilsoņu nemieru laikā un uz diennakti neplānoti “iesprūstot” Ķīnā, uzzināsit paši, izlasot grāmatu, kuru vēl krāsaināku dara fotogrāfijas un autores zīmējumi.

Tomēr tas nav stāsts tikai par redzēto svešās zemēs vai pierādījums, ka apceļot pasauli var arī bez bieza maka kabatā. Pati Linda saka: “Visvairāk grāmatā ir atspoguļots mans ceļš uz sekošanu savai sirdsbalsij, ļaušanos dabai un notikumiem diktēt tālākos soļus, sapņu piepildīšanu, neatteikšanos no meklējumiem un [..] vēl un vēl.”

GUNITA LAGZDIŅA

Pati Gunita arī ir pagādājusi Latvijas lasītājiem kādu gara darbu, ko palasīt. Lai arī izreklamēta kā vasaras pludmales lasāmviela laiskiem brīžiem, manuprāt, tagad rudens/ziemas vakaros tā būs vēl piemērotāka! Romantiska, sapņaina, kaislīga Gunitas grāmata “Spēlītes” aizraus savā burvībā pieturvietā, pusdienlaikā, trolejbusā un pirms gulētiešanas smaržīgos palagos.

Trešais jaunums? Esmu sākusi rakstīt trešo, noslēdzošo pasaules apceļošanas grāmatu. Šoreiz gan neturēšu tradīciju un grāmatu neizdošu augustā. Esmu nepacietīga un Latvijā saplānoti lieliski jauni projekti, tāpēc šoreiz, ja visi vēji sapūtīs pareizajā virzienā, grāmata ieraudzīs pasaules gaismu jau JŪLIJĀ. Tā kā uz tikšanos vasarā un jauniem priekiem, jaunām sarunām! :*

Jūsu L.

Advertisements

Kāzas visā to jestrumā, mīlestībā un krāsās

Posted in es smaidu, esmu ceļā, ēd ar lielo karoti!

Vēl ar pēdējiem piedzīvojiem Kambodžas redzeslokā

Ir tik forši krāmēt kabatās atmiņas par Kambodžu. Lai arī piedzīvojumu un redzētā apjoms pieklusa notikumos, tas uzplauka krāsās un Mekongas upes, kā arī kalnu svaigā gaisa ietekmētā zaļā krāsā, kas beidzot nomainīja vispārīgo sausumu un biezo putekļu oranžo krāsu. Mūsu pēdējās divas Kambodžas nedēļas bija pilnas miera un labsajūtas, aplūkojot un izdzīvojot vēl divus neredzētos valsts reģionus. Bet tajā pašā laikā tās bija pilnas pārgaidīšanās emociju. Bijām tikai mirkļa attālumā no došanās uz Indiju, kas, savukārt, iezīmēja mirkļa attālumu no došanās uz Latviju. Continue reading “Vēl ar pēdējiem piedzīvojiem Kambodžas redzeslokā”