Ierakstīts gatavojos,ēd ar lielo karoti!

Gatavi?

Pavisam nesen kā no zila gaisa saņēmu atsauksmi par manām grāmatām. Kāpēc kā no zila gaisa? Jo man šķita, ka viss jau izlasīts, viss jau aizmirsts un nolikts maliņā. Bet kā izrādās – ne būt nē.

Šo raksta fantastiskā Sanda (izņēmu viņas personīgos komentārus, tas lai paliek starp mani un viņu):

Čau, Lindiņ!

Klau, Tu nu gan esi viens riktīgi liels MALACIS:)))

es tak izlasīju abas Tavas grāmatas vienā paņēmienā, vispār teikšu Tev tā, man arī šis gads iesācies ar ļooooti lielām pārdomām par dzīves jēgu un īstenību, (..) Tev tur burtiski katrs teikums kā tāds dzīves moto vai citāts var būt :))

Esmu riktīgi sasmēlusies enerģiju no Tavām grāmatām, man viņas šobrīd nāk tieši laikā.. Es gan pirmo izlasīju par Jaunzēlandi tā kā pati drīzumā uz turieni došos.. bet vakarnakt izlasīju Tavu pirmo grāmatu. Tur man visvairāk saistīja tā vīnogu lasīšanas daļa, es vasarā noskatījos tieši filmu par to (vīna tapšanas process pa soļiem) nosaukums “Vīns un vējš” riktīgi laba filma, uzbur tieši to noskaņu, ko Tu aprakstīji. (..)

Es arī ļoti labprāt kaut ko tādu izmēģinātu.. Nav tā, ka es būtu tik drosmīga, ka paņemtu Tavu piemēru un sāktu stopēt, esmu tam par bailīgu un arī diemžēl par vecu :))))) lai gan, kas zina, ja nolasītos pareizā kompānija, notikt var pilnīgi visss…:) Beeet apciemot dažus paziņas dažādās pasaules malās es labprāt vēlētos gan…

(..)

vēlreiz liels Tev paldies par idejām, iedvesmu un to enerģijas lādiņu un pozitīvismu, kas nāk no Tavām rindām:)) lai Tev viss arī turpmāk izdodas!

Iesaku ņemt piemēru no Sandas – labāk vēlāk nekā nekad – un izlasīt abas grāmatas, kamēr vēl ir (ja ir!), jo nu jau strādāju pie trešās, “triloģijas” noslēdzošās, grāmatas, kas pasaules gaismu ieraudzīs jau JŪLIJĀ! Vēl košāk par Jaunzēlandi, haosu domās un ielās Dienvidaustrumu Āzijā, fantastiskajām kāzām Indijā un ko tas nozīmē – atgriezties mājās pēc 3 ceļojumu un emociju pārpilniem gadiem.

 

 

Ierakstīts esmu ceļā,gatavojos,vēl labāk nevar

mīlestības pilna

Ar mūžīgo skaņu – Latvijas Radio 2 šlāgeriem – Krīstīnes mājās, abas runājam, smejamies un atceramies, slapinot acis un kabatas lakatiņus. Un ne jau aiz skumjām. Bet aiz laimes, ka dzīvē izdevies atrast tādus cilvēkus, kurus žēl neredzēt uz vēl sazin-cik mēnešiem. Turpināt lasīšanu “mīlestības pilna”

Ierakstīts es smaidu,gatavojos,ēd ar lielo karoti!

atvadas. dublis numur divi


Image
Esmu pārklājusi grīdu ar savām mantām. Vēl pēdējā revīzija un somas saturs drīz būs nokomplektēts.. par jaunu. Un šoreiz pa īstam, bez ciemošanās cerībām un idejām. Šis Latvijas apciemojums skaisti ir izskanējis. Spilgtā mažorā ar sirdi pilnu mīlestības un tuvāko cilvēku siltuma. Turpināt lasīšanu “atvadas. dublis numur divi”

Ierakstīts gatavojos

putns ir gatavs izlidot

Domājot par šā brīža aktuālāko tēmu – atvadām – atradu sen senos pierakstos savus vārdu virpinājumus par mīlestību:
“mīlestība jau nepazūd mirkļos, kad sakām ardievas, vai ilgā prombūtnē, vai arī faktā, ka nerunājam viens ar otru bezgala ilgi. mīlestība mums visiem kaut kur karājas – vai matos, kurus kāds piekārto, ja miegā tie kutina degunu, vai vaigu kaulos, kurus kāds ir glāstījis, sakot “es Tevi mīlu”, vai arī pirkstu galos, ar kuriem Tu pats esi kādu maigi glāstījis un mīlējis. mīlestība, manuprāt, nepazūd nekad. un ne pa visam. tikai iegūst jaunu formu, iekārtojas atmiņu skapī, un .. bieži vien netiek vilkta ārā no atmiņu skapja atvilknēm.”

ImageŠovakar esmu absolūti pārņemta ar Vecmāmiņas siltumu un mīlestību, kas mani pavadīja caur viņas asarām acīs, mājot man ardievas caur virtuves logu. Bez liekiem vārdiem un sarunām pāri visam stāv nekur neizzūdošas sajūtas, kas iedvesmo labiem darbiem un sirsnīgiem atgriešanās svētkiem.
Es zinu, ka atgriežoties mani sagaidīs mazliet pieklusēta, bet neizzūdoša mīlestība no maniem mīļcilvēkiem. Bet līdz tam nespēju sagaidīt, kad nu jau pēc trijām dienām varēšu sākt šeit pierakstīt piedzīvojumu vārdus.

Ierakstīts gatavojos

sapakojusies

Ar emocionālo un fizisko nogurumu esmu aizgājusi no darba un visas savas mantas no līdz šim vismīļākajiem Rīgas apartamentiem esmu pārvedusi uz vecāku mājām, atvadījusies no saviem draugiem un citiem mīļcilvēkiem, un nu jau piekto dienu baudu bezdarbnieka un bez-māju cilvēka labumus – divas diendusas dienā, pārvietošanos ar auto, vecāku mīļumu un smieklus, dubultdevu miera un telefonu, kurš uzstādīts “silent” režīmā. Cītīgi uzskrāju spēkus, kā arī ar ēdienu atgūstu mēnesi stresa rezultātā zaudētos 6 kilogramus, kas ceļā man lieki noderēs vismaz siltuma uzglabāšanai. Turpināt lasīšanu “sapakojusies”