Posted in es smaidu, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

no laimes aizbēgt nevar

Image

Ir skaists teiciens par to, ka, ja Muhameds nenāk pie Munameģa, tad Munameģis nāk pie Muhameda. Un tā arī šogad ar mani un sniegu.

Lai arī bija doma šogad sniegu nemaz neredzēt, ziemas periodā aizbēgot uz Jaunzēlandi, Māte Daba šogad pati bija gudra un neatstāja mani novārtā ar to, kas manu dvēseli spēj sasildīt visvairāk – baltums aiz loga un sniega gurkstoņas skaņa zem manām pēdām.

Tā kā jau kādu laiku paralēli šiem ierakstiem, esmu saņēmusi uzaicinājumu publicēties arī Gulbenes laikraksta “Dzirkstele” mājas lapas blogu sadaļā, tad par saviem priekiem uzrakstīju viņiem. Ierakstu variet lasīt šeit: http://www.dzirkstele.lv/blog/lindarinda/article.html?post_id=38358.

Priecājieties par to, kas Jums sniegts! Pat apzinoties, ka kaimiņa zāle zaļāka, piedomājiet pie tā, cik pasaules valstīs Jūs šobrīd apskauž par baltumu aiz loga un iespēju, piemēram, Ziemassvētkus sagaidīt, kurinot kamīnu un meklējot eglīti, klausoties sniega gurkstoņā, nevis svīstot pludmalē ar 30 grādiem karstuma. Sniegs ir romantika, sniegs ir sirds miers un klusums. Un ziema ir skaistākais, kas ar cilvēkiem var notikt. Baudiet!

Posted in pārdomas

valsts cita. bet situācijas tās pašas

ImageIr dažādi iemesli ceļošanai. Citiem tā ir ziņkāre, citiem aicinājums, citiem vienkārši vēlme izrauties no ikdienas un atpūsties ar glāzi pludmalē. Bet nedrīkst noliegt to daļu cilvēka saprāta, kas ikvienam no ceļotājiem saka: “ej prom, aizmūc no visa”. Un man šķiet, ka nav cilvēku, kas droši varētu apgalvot, ka, aizbraucot pat 2 nedēļu atvaļinājumā, nav centušies no kaut kā aizbēgt, no kaut kā izvairīties. Arī man bija savi neatbildētie jautājumi, savas cerības. Un savas vēlmes aizmukt un vairs nekad nesaskarties ar vairumu situāciju vai cilvēku. Bet pēc garās nedēļas nogales vēstules Elīnai, kas šobrīd ir pārvākusies uz dzīvi Grieķijā, bet manu dzīves ceļu skāra, kad abas tikāmies dzīvodamas Turcijā, gardi nosmējāmies, cik gan valstis jāpaspēj nomainīt, lai saprastu, ka no sevis nav iespējams aizmukt un viss tas, kas traucējis dzīvei Latvijā, traucēs arī šeit. Situācijas nemainās. Un arī manas atbildes vaI muļķības nē. Ir tikai mazliet vieglāk to redzēt visu no malas un skaudri apzināties, kas maināms. Turpināt lasīšanu “valsts cita. bet situācijas tās pašas”

22 sekundes draudzības

Kad biju pavisam maza un pēc tam, kad mamma pie brokastu galda sapina man bizi, devos uz bērnudārzu un ticēju, ka draudzība slēpjas tajā, kuram ir visskaistākā spēlmantiņa. Kad paaugos vēl mazliet, biju droša, ka draudzība ir pārejoša un cilvēki izmanto viens otru noteiktu laika sprīdi. Tieši tik ilgu laiku, kamēr viņu dvēseles un vajadzības ir uz viena un tā paša sajūtu viļņa. Bet pirms pāris gadiem es sapratu, ka draudzība nav mērama simts draugos. Ka patiesībā mums katram ir nepieciešami tikai 2-3 tuvākie cilvēki un tie ir patiesi draugi, kas savas vajadzības pielāgos Tev, kas reti teiks nē, bet pāri visam no sirds dziļumiem vēlēs Tev tikai labu. Ka draugi ir līdzās ikmirkli un tuvi pat tad, ja telefons nav iezvanījies jau vairākas dienas. Bet vēl pavisam nesen es aizbraucu no visa, kas man dzīvē mīļš. Turpināt lasīšanu “22 sekundes draudzības”

Posted in esmu ceļā, pārdomas

par āboliem un citiem tārpiem

ImageCik viegli gan ir atrast varbūtības un sakritības, kad astoņu stundu garumā par vienīgo sabiedrību ir kļuvusi sarkana austiņa labajā ausī, kas nu jau ar vien vairāk sākusi spēlēt Ziemassvētku dziesmas. Pateicoties franču valodas nezināšanai un priekšnieka vēlmei uzlabot darba kvalitāti, jaunā nodarbe Francijā – ābolu lasīšana – tiek veikta ar svešiem cilvēkiem klusumā, jo gan Jancis, gan spāņu jauniegūtā draudzene no vīnogu lasīšanas laikiem ir vairāku rindu attālumā. Turpināt lasīšanu “par āboliem un citiem tārpiem”

Posted in es smaidu, ilgojos

balts noskaņojums

ImageStaipos nakts aizsegā un domāju par to, cik nekļūdīgi ir bijuši vārdi par to, ka kaut kā beigas ir cita sākums. Vēl aizvakar skumu par vīnogu novākšanas darba beigām un visiem tiem cilvēkiem, kam jāsaka atvadas. Līdz piektdienu un sestdienu nepavadīju ar labāko šo cilvēku daļu – tiem, kas sevi arī sauc par ceļotājiem. Turpināt lasīšanu “balts noskaņojums”