vēl labāk nevar – es nezinu kur

es smaidu,uh! kāda pieredze,vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

#Šķietura kļūst par “Kilograms Kultūras 2018” kultūrvietu!!!

Publicēts 6 marts, 20196 marts, 2019 nezkur

26. februārī, manā dzimšanas dienā, Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā norisinājās balvas “Kilograms kultūras 2018” apbalvošanas ceremonija. Man, un pašsaprotami arī visapkārt esošajiem cilvēkiem, par lielu (un patīkamu!) pārsteigumu nominācijā “Kultūrvieta” galveno balvu ieguva mūsu #Šķietura!!! Man asaras bira, vārdi kaut kur zuda un sirds dauzījās kā negudra. Un visam pa virsu bezgalīga laime. Par visu līdzcilvēku atbalstu un līdzi jušanu. par BALSOŠANU! Paldies Jums visiem vismīļākais!

Šeit variet apskatīties visu ceremoniju.

“Kā vēstīja LSM.lv kultūras redakcija, kategorija “Kultūrvieta” bija šā gada lielākā intriga, jo skatītāji un klausītāji paši pieteica kultūras baudīšanas vietas nominācijai un paši arī balsoja finālā. Lai noskaidrotu finālistus pārējās astoņās kategorijās, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un LSM.lv žūrija diviem skatītāju balsojumiem – vasarā un ziemā – izvirzīja savā redzējumā oriģinālākos un kvalitatīvākos aizvadītā gada Latvijas kultūras notikumus, un skatītāju balsojums noteica finālistus un arī uzvarētājus.”

Šeit arī pāris bildes no ceremonijas:

es smaidu,vēl labāk nevar

Uz #Šķieturu dodas pat no Liepājas

Publicēts 6 marts, 20196 marts, 2019 nezkur

Vasaras laikā mana mīļā Gunita devās Latvijas aplūkošanā un pie viena paciemojās arī nu jau par Latvijas Kultūrvietu 2018 pasludinātajā #Šķieturā. Šeit visā skaistumā variet izlasīt, ko tad Gunita rakstīja par saviem piedzīvojumiem Šķieneros, Gulbenē un Smiltenē.

Gunita Šķietura — Noklikini ar peles labo klikšķi, spied “View Image” un tad varēsi to palielināt un labāk salasīt

es smaidu,vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

Pirmā grāmatas “Kā Sprīdīte mājās pārnāca” recenzija sasniegusi manas ķepas

Publicēts 12 janvāris, 2019 nezkur

Zinu, ka peldu un allaž uzpeldu pēc ilgiem klusuma periodiem. Bet tas tāpēc, ka ar ļoti daudz ko izvēlos nepadalīties, neizstāstīt. Bet tad nāk tādi notikumi, kurus nav iespējams patūrēt klusumā. Kā pimēram, šī “Kursas laika” avīze, kas vakardien iekrita manā pasta kastītē tiešajā sūtījumā no Liepājas. Un tur kas tāds, kas lika manai sirdij gavilēt. Gunita Lagzdiņa-Skroderēna ir ne tikai mega ātrumā izlasījusi grāmatu, bet arī paspējusi uzrakstīt tik skaistu grāmatas recenziju, ar kuru man no sirds gribās ar visiem padalīties, skaļi kliedzot pateicībā par labajiem vārdiem un novērtējumu.

Gunitas Lagzdiņas – Skroderēnas recenzija grāmatai “Kā Sprīdīte mājās pārnāca” avīzē “Kursas laiks”, 04.01.2019

Man bieži prasa – “par ko tad grāmata ir?!“, uz ko man allaž ir tik grūti atbildēt, nepasakot ne par maz, ne par daudz. Un te nu re ir skaists kopsavilkums, ko es bez kautrēšanās nesīšu pasaulē. Paldies Tev, sieviete dieviete, mans Kosmosiņ, par šo vārdu salikumu, enerģiju un mūžīgo atbalstu!