Posted in pārdomas

Cik gadus klusēts?

Kad pavisam nesen paviesojos fantastiskajās Dēkaiņa telpās ar savu stāstu vakaru un padalīšanos pieredzētajā, ar kaunu nācās atzīt, ka esmu pametusi savs pierakstus novārtā. Tā arī nepabeidzu Indijas stāstus. Par Spāniju vispār ne pusbalsī neesmu iepīkstējusies. Un varbūt arī labi, ka tā?! Vairāk jaunumu, ko rakstīt topošajā trešajā grāmatā?! Un tad ceturtajā?! Continue reading “Cik gadus klusēts?”

Advertisements
Posted in es smaidu, esmu ceļā, ēd ar lielo karoti!

Vēl ar pēdējiem piedzīvojiem Kambodžas redzeslokā

Ir tik forši krāmēt kabatās atmiņas par Kambodžu. Lai arī piedzīvojumu un redzētā apjoms pieklusa notikumos, tas uzplauka krāsās un Mekongas upes, kā arī kalnu svaigā gaisa ietekmētā zaļā krāsā, kas beidzot nomainīja vispārīgo sausumu un biezo putekļu oranžo krāsu. Mūsu pēdējās divas Kambodžas nedēļas bija pilnas miera un labsajūtas, aplūkojot un izdzīvojot vēl divus neredzētos valsts reģionus. Bet tajā pašā laikā tās bija pilnas pārgaidīšanās emociju. Bijām tikai mirkļa attālumā no došanās uz Indiju, kas, savukārt, iezīmēja mirkļa attālumu no došanās uz Latviju. Continue reading “Vēl ar pēdējiem piedzīvojiem Kambodžas redzeslokā”

Posted in es smaidu, esmu ceļā, uh! kāda pieredze

Attā Jaunzēlandei

image

Izrakstīts no manas ceļojumu dienasgrāmatas:

nz1“10.01.2015
Vienmēr palīdz uzrakstīt datumu pirmo. Un tad uz mirkli iepauzēt un padomāt – ko gan es rakstu? Šīs divas nedēļas, mājot ardievas Jaunzēlandei, ir bijušas neaizmirstamu piedzīvojumu pilnas un tāpēc šķiet neikdienišķi grūti meklēt vārdus, lai to visu aprakstītu.
Šobrīd man kājas gaisā izīrētā mašīnā augstu kalnos starp Jaunzēlandes Dienvidu salas austrumiem un rietumiem. Bet 14 dienas atpakaļ es stāvēju uz kājām, mugursomu plecos un lietainā dienā centos iezīmēt kartē savas un Serhio nākamās 15 dienas. Continue reading “Attā Jaunzēlandei”

Posted in pārdomas, ēd ar lielo karoti!

Paldies par kūkām

ImageIr pavisam viegli iemācīties par atšķirībām cilvēkos, kad tiec iesprostots vienā telpā ar absolūti cita dzīvesveida cilvēkiem. Tikai labu gribēdams, mūsu Vācijas draugs Lotārs, pie kura šobrīd esam apmetušies, uzzinādams par mums nepieciešamo trešo hepatīta vakcinēšanās poti, ātri vien sazvanīja savu māsu, kuras vīrs ir divu slimnīcu priekšnieks Vācijas Dienvidaustrumos. Un mērķis pavisam pašsaprotams – bezmaksas vizīte pie ārsta. Pēc uzaicinājuma uz vakariņām un pie viena divu sekunžu daktera vīzītes un potes saņemšanas, laimīgi apģērbušies, iebraukuši uzpildīties benzīna cenu draudzīgajā Luksemburgā, nopirkuši arī cenu ziņā draudzīgāku kafiju, devāmies Lotāra māsas mājas virzienā. Un tādi pavisam naivi un nezinoši, ko sagaidīt, ielāčojām izsmalcinātā ģimenes mājā. Es ar savām kedām, bet Jancis haikošanas zābakiem. Viegli izspūrušiem matiem un kurkstošu vēderu. Continue reading “Paldies par kūkām”

Posted in es smaidu, ēd ar lielo karoti!

kolēģi

Ar absolūti garlaicīgu un bezgala negaršīgu ballīti ir noslēdzies vēl viens posms no Francijas, šoreiz – ābolu lasīšanas. Un šoreiz, nē, nē, nē, nepavisam nav žēl. Jo šīs beigas pavisam noteikti iezīmē jaunu sākumu. Pēc mēneša celsimies spārnos iekarot jaunu kontinentu un vēl līdz šim tikai bildēs un nostāstos sajustu zemi Jaunzēlandi. Continue reading “kolēģi”