Posted in es smaidu, uh! kāda pieredze, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

#Šķietura kļūst par “Kilograms Kultūras 2018” kultūrvietu!!!

26. februārī, manā dzimšanas dienā, Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā norisinājās balvas “Kilograms kultūras 2018” apbalvošanas ceremonija. Man, un pašsaprotami arī visapkārt esošajiem cilvēkiem, par lielu (un patīkamu!) pārsteigumu nominācijā “Kultūrvieta” galveno balvu ieguva mūsu #Šķietura!!! Man asaras bira, vārdi kaut kur zuda un sirds dauzījās kā negudra. Un visam pa virsu bezgalīga laime. Par visu līdzcilvēku atbalstu un līdzi jušanu. par BALSOŠANU! Paldies Jums visiem vismīļākais!

Šeit variet apskatīties visu ceremoniju.

“Kā vēstīja LSM.lv kultūras redakcija, kategorija “Kultūrvieta” bija šā gada lielākā intriga, jo skatītāji un klausītāji paši pieteica kultūras baudīšanas vietas nominācijai un paši arī balsoja finālā. Lai noskaidrotu finālistus pārējās astoņās kategorijās, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un LSM.lv žūrija diviem skatītāju balsojumiem – vasarā un ziemā – izvirzīja savā redzējumā oriģinālākos un kvalitatīvākos aizvadītā gada Latvijas kultūras notikumus, un skatītāju balsojums noteica finālistus un arī uzvarētājus.”

Šeit arī pāris bildes no ceremonijas:

Advertisements

Kāzas visā to jestrumā, mīlestībā un krāsās

Posted in es smaidu, esmu ceļā, uh! kāda pieredze, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

kā aizmukt no pilsētas un piemukt pie ziloņmātes

blog1Tā kā zinājām, ka esam Bankokā, Indijas vīzu gaidīšanas procesā, pazaudējuši laiku un samazinājuši brīvo dienu skaitu (līdz lidojumam uz Indiju un Elīnas kāzu datumam), pieņēmām lēmumu koncentrēties uz Kambodžu un sūri grūti teikt “Vjetnamas un Laosas apskatei. Turpināt lasīšanu “kā aizmukt no pilsētas un piemukt pie ziloņmātes”

Posted in es smaidu, esmu ceļā, uh! kāda pieredze

Attā Jaunzēlandei

image

Izrakstīts no manas ceļojumu dienasgrāmatas:

nz1“10.01.2015
Vienmēr palīdz uzrakstīt datumu pirmo. Un tad uz mirkli iepauzēt un padomāt – ko gan es rakstu? Šīs divas nedēļas, mājot ardievas Jaunzēlandei, ir bijušas neaizmirstamu piedzīvojumu pilnas un tāpēc šķiet neikdienišķi grūti meklēt vārdus, lai to visu aprakstītu.
Šobrīd man kājas gaisā izīrētā mašīnā augstu kalnos starp Jaunzēlandes Dienvidu salas austrumiem un rietumiem. Bet 14 dienas atpakaļ es stāvēju uz kājām, mugursomu plecos un lietainā dienā centos iezīmēt kartē savas un Serhio nākamās 15 dienas. Turpināt lasīšanu “Attā Jaunzēlandei”

Posted in esmu ceļā, uh! kāda pieredze

Tiem, kam patīk paķiķināt par par citu muļķīgām neveiksmēm. Manas nedienas lidostās.

10Vai Tu zini, kāda ir sajūta, kad pie durvīm klauvē gaisma tuneļa galā, finiša līnija jeb pēdējie mirkļi pirms ilgi gaidītā notikuma? Pēc pilnvērtīgas dienas ar miegu, pastaigu, turku tirgus apmeklējumu, sātīgām pusdienām un vakariņām, abas ar Sinemu stāvējām divu ceļu krustojumā un nepacietīgi pulksten 23.30 gaidījām manu autobusu uz lidostu. Atvadas bija pavisam tuvu, bet šoreiz man nebija laika domāt par šķiršanos. Manas domas jau bija lidmašīnā un augstu gaisā virzienā uz Austrumiem. Aidā, pēc div-ar-pus mēnešu brīvdienām biju tikai pāris soļu attālumā no Jaunzēlandes, savas mīļotās okeāna apskalotās salas, kaimiņu suņiem, mozaīkas, plašā dārza smaržas un mīlestības. Mīlestības pret zemi, dzīvi, sevi. Turpināt lasīšanu “Tiem, kam patīk paķiķināt par par citu muļķīgām neveiksmēm. Manas nedienas lidostās.”