Posted in es smaidu

#Šķietura

Miljons gadi pagājuši kopš tikāmies. Virtuāli. Dzīvē noteikti ar vairumu no Jums esmu tikusies manā brīnišķīgajā Latvijas pilnajā jūlijā, kad mēnesi pavadīju diendienas un ikstundas Šķieneru autobusu pieturā darot to, ko mīlu visvairāk – satiekot savus mīļos un veidojot mozaīkas sienu. Pateicoties manam tētim, šeit ir apusi īsfilma par to, kā Šķieneru pietura piedzīvoja pārmaiņas no pirmās līdz pēdējai dienai un pārtapa #šķieturā.

Drīz zinošu citus jaunumus un trešā grāmata taču arī jāpalaiž pasaulē! Bet līdz tam – dzīvojam mākslā un turpinam baudīt dzīvi! ❤

Spied šeit un nokļūsti youtube valstībā un īsfilmas skatījumā: https://www.youtube.com/watch?v=hX5tkPHHXs0&t=48s

Advertisements
Posted in gatavojos, ēd ar lielo karoti!

Gatavi?

Pavisam nesen kā no zila gaisa saņēmu atsauksmi par manām grāmatām. Kāpēc kā no zila gaisa? Jo man šķita, ka viss jau izlasīts, viss jau aizmirsts un nolikts maliņā. Bet kā izrādās – ne būt nē.

Šo raksta fantastiskā Sanda (izņēmu viņas personīgos komentārus, tas lai paliek starp mani un viņu):

Čau, Lindiņ!

Klau, Tu nu gan esi viens riktīgi liels MALACIS:)))

es tak izlasīju abas Tavas grāmatas vienā paņēmienā, vispār teikšu Tev tā, man arī šis gads iesācies ar ļooooti lielām pārdomām par dzīves jēgu un īstenību, (..) Tev tur burtiski katrs teikums kā tāds dzīves moto vai citāts var būt :))

Esmu riktīgi sasmēlusies enerģiju no Tavām grāmatām, man viņas šobrīd nāk tieši laikā.. Es gan pirmo izlasīju par Jaunzēlandi tā kā pati drīzumā uz turieni došos.. bet vakarnakt izlasīju Tavu pirmo grāmatu. Tur man visvairāk saistīja tā vīnogu lasīšanas daļa, es vasarā noskatījos tieši filmu par to (vīna tapšanas process pa soļiem) nosaukums “Vīns un vējš” riktīgi laba filma, uzbur tieši to noskaņu, ko Tu aprakstīji. (..)

Es arī ļoti labprāt kaut ko tādu izmēģinātu.. Nav tā, ka es būtu tik drosmīga, ka paņemtu Tavu piemēru un sāktu stopēt, esmu tam par bailīgu un arī diemžēl par vecu :))))) lai gan, kas zina, ja nolasītos pareizā kompānija, notikt var pilnīgi visss…:) Beeet apciemot dažus paziņas dažādās pasaules malās es labprāt vēlētos gan…

(..)

vēlreiz liels Tev paldies par idejām, iedvesmu un to enerģijas lādiņu un pozitīvismu, kas nāk no Tavām rindām:)) lai Tev viss arī turpmāk izdodas!

Iesaku ņemt piemēru no Sandas – labāk vēlāk nekā nekad – un izlasīt abas grāmatas, kamēr vēl ir (ja ir!), jo nu jau strādāju pie trešās, “triloģijas” noslēdzošās, grāmatas, kas pasaules gaismu ieraudzīs jau JŪLIJĀ! Vēl košāk par Jaunzēlandi, haosu domās un ielās Dienvidaustrumu Āzijā, fantastiskajām kāzām Indijā un ko tas nozīmē – atgriezties mājās pēc 3 ceļojumu un emociju pārpilniem gadiem.

 

 

Posted in es smaidu

Grāmata

Sen neesmu klauvējusi pie Jūsu durvīm ar atgādinājumu par grāmatas eksistenci. Bet man sakrājušies pāris priecīgi jaunumi, kurus vairs nespēju turēt noslēpumā. Kosmoss vēl joprojām darbojas interesantos līkločos un turpina mani priecēt par mazo pasaulīti, izpalīdzīgiem cilvēkiem, sakritībām, laimi sīkumos, piedāvājumos un nejauši radītās situācijās. Vēl un vēl. Turklāt gribēju atgādināt, ka izprintētās grāmatas Jumavas noliktavā tuvojas beigām, tāpēc steidziet uz grāmatnīcām, kamēr vēl ir! 🙂 Grāmatu, ja negribas spert kājas ārā no mājām, ir iespējams iegādāties arī internetā.

Sākšu ar pirmo prieku, kas mani pārsteidza pilnīgi nesagatavotu. Kādu dienu, kamēr savās domās klaiņoju pa Svētā Jēkaba ceļu, tētis paziņoja, ka mana grāmata iekļuvusi lasāmo grāmatu sarakstā nevienā citā žurnālā, bet GEO! GEO! Ar visnotaļ interesantu vāku un galveno žurnāla rakstu, jā, bet tas nemaina manu sajūsmu par iekļūšanu šāda mēroga žurnālā!

Un otrais jaunums, mans lielais prieks, ir Gunitas Lagzdiņas-Skroderēnas recenzija manai grāmatai. Prieks tāpēc, ka Gunita ir atradusi vārdus stāsta apkopojumam. Jāatzīst, ka es nekad līdz galam tā arī nemācēju noformulēt to, par ko ir mana otrā grāmata. Tas nebija viegli, tradīt kaut ko, ko rakstīt uz grāmatas aizmugurējā vāka. Bet Gunita, milzīga talanta apdāvināta, tiešām ir izņēmusi vārdus no manas sirds un ielikusi to pavisam īstā, taustāmā lasāmgabalā. Recenzijas oriģināls tika publicēts Liepājas laikrakstā “Kursas Laiks“, bet ar pašas Gunitas atļauju, Jūsu (vairāk jau manam) priekam variet to izlasīt šeit:

Pārpratumu pilni piedzīvojumi Paradīzē

RECENZIJA

Šajā vasarā klajā nākusi pasaules apceļotājas Lindas Riņķes grāmata “Paradīze jeb Kā uzzināt, vai pasaule ir apaļa”, kura ir turpinājums viņas pirmajai ceļojumu grāmatai “Tūkstošiem kilometru ceļa malā”, kas izdevniecības “Jumava” sērijā “Aiz apvāršņa” iznāca gadu iepriekš.

2012. gadā, nogurusi no mūžīgā skrējiena vāveres ritenī, Linda pieņēma lēmumu dzīvē kaut ko kardināli mainīt – pamest labi apmaksātu darbu Rīgā, atvadīties no mīļcilvēkiem un doties laimi meklēt plašajā pasaulē. Tajā pašā laikā pie līdzīgas domas bija nonācis arī viens no Lindas dzīvokļa biedriem – Jānis jeb Jancis. Un tā 2012. gada 11. jūnijā abi jaunieši, bruņojušies ar mugursomām un ģitāru, māja ardievas Latvijai un devās apceļot Eiropu. Par piedzīvojumiem, ar pieticīgiem līdzekļiem izstopojot 32 valstis, lasāms Lindas pirmajā grāmatā “Tūkstošiem kilometru ceļa malā”.

Grāmata “Paradīze jeb Kā uzzināt, vai pasaule ir apaļa” ir stāsts, kā abi bezbailīgie stopotāji nonāk Jaunzēlandē, kas kļūst par ilgāko pieturas punktu pasaules apceļošanā, jo, lai paveiktu iecerēto – pārliecinātos, ka zeme ir apaļa –, jāsapelna līdzekļi lidojumam uz Ameriku un mājupceļam pa otru zemeslodes pusi.

Jau ierašanās eksotiskajā Jaunzēlandes salā Vaihekē sākas ar pārpratumu – ceļotāji tiek izsēdināti no autobusa nepareizajā vietā nakts vidū piķa melnā tumsā. Un piedzīvojumi var sākties. Īstās adreses atrašana, mājas kaimiņu un salinieku iepazīšana, braukšana pa ceļa “nepareizo” pusi, fantastiski krāšņa daba un tās iemītnieki… Ik uz soļa abus sagaida pārsteidzoši atklājumi. Un galu galā arī darbs, ko jauniešiem izkārto namamāte, Lindas drauga Rosa, kurš reiz trenējis NBA basketbolistu Andri Biedriņu, mamma.

Jancis tiek pie bārmeņa lomas prestižā restorānā, uz kuru pāri, tostarp slavenības, no visas pasaules dodas salaulāties. Savukārt Lindai jāiejūtas profesijā, kurā spēkus reiz jau izmēģinājusi un atzinusi “nekad vairs”. Tomēr nav viņas garā padoties.

Salinieku ikdiena, mazgāšanās tikai lietus ūdenī, interneta medīšana taksofonu tuvumā, lai sazinātos ar mājiniekiem, kuri iet gulēt, kad Okeānijā cilvēki ceļas, un otrādi, Ziemassvētki vasaras svelmē, multinacionāla vide un simtiem eksotisku ēdienu… Vieglās un skaistās dienas mijas ar ne tik vieglām, līdz pienāk noliktais brīdis, kad ceļš sauc tālāk. Diemžēl – ne vairs kopā. Jancis dodas tālāk uz Ziemeļameriku, bet Lindas dzīvē notiek kas tāds, kas Jaunzēlandi pamest neļauj. Vēl ne.

Par to, kas aizkavēja Lindu Vaihekes salā, kā viņas piedzīvojumi tomēr turpinājās Amerikā, kā meitene atgriezās Latvijā un kas viņu aizveda atpakaļ uz Jaunzēlandi, kā arī par kārtējiem pārpratumu pilnajiem piedzīvojumiem, pa ceļam paviesojoties Turcijā pilsoņu nemieru laikā un uz diennakti neplānoti “iesprūstot” Ķīnā, uzzināsit paši, izlasot grāmatu, kuru vēl krāsaināku dara fotogrāfijas un autores zīmējumi.

Tomēr tas nav stāsts tikai par redzēto svešās zemēs vai pierādījums, ka apceļot pasauli var arī bez bieza maka kabatā. Pati Linda saka: “Visvairāk grāmatā ir atspoguļots mans ceļš uz sekošanu savai sirdsbalsij, ļaušanos dabai un notikumiem diktēt tālākos soļus, sapņu piepildīšanu, neatteikšanos no meklējumiem un [..] vēl un vēl.”

GUNITA LAGZDIŅA

Pati Gunita arī ir pagādājusi Latvijas lasītājiem kādu gara darbu, ko palasīt. Lai arī izreklamēta kā vasaras pludmales lasāmviela laiskiem brīžiem, manuprāt, tagad rudens/ziemas vakaros tā būs vēl piemērotāka! Romantiska, sapņaina, kaislīga Gunitas grāmata “Spēlītes” aizraus savā burvībā pieturvietā, pusdienlaikā, trolejbusā un pirms gulētiešanas smaržīgos palagos.

Trešais jaunums? Esmu sākusi rakstīt trešo, noslēdzošo pasaules apceļošanas grāmatu. Šoreiz gan neturēšu tradīciju un grāmatu neizdošu augustā. Esmu nepacietīga un Latvijā saplānoti lieliski jauni projekti, tāpēc šoreiz, ja visi vēji sapūtīs pareizajā virzienā, grāmata ieraudzīs pasaules gaismu jau JŪLIJĀ. Tā kā uz tikšanos vasarā un jauniem priekiem, jaunām sarunām! :*

Jūsu L.

Posted in pārdomas

Cik gadus klusēts?

Kad pavisam nesen paviesojos fantastiskajās Dēkaiņa telpās ar savu stāstu vakaru un padalīšanos pieredzētajā, ar kaunu nācās atzīt, ka esmu pametusi savs pierakstus novārtā. Tā arī nepabeidzu Indijas stāstus. Par Spāniju vispār ne pusbalsī neesmu iepīkstējusies. Un varbūt arī labi, ka tā?! Vairāk jaunumu, ko rakstīt topošajā trešajā grāmatā?! Un tad ceturtajā?! Continue reading “Cik gadus klusēts?”