Ierakstīts es smaidu,vēl labāk nevar

Būt laimīgai ir viegli!

ImageNu jau kādu laiku savus rītus uzsāku ar domu “You dont choose the life, You live the life” (aizgūts no filmas The Way. Iesaku! (filma)). Pat pēc nedēļas ieilgušās nespējas naktīs pagulēt jaunajā gultā, apzinos, ka katrs rīts nesīs ko jaunu. Jancis, kā jau džentelmenis būdams, ir ļāvis man iekārtoties vien-ar-pus guļamajā gultā, pats tikmēr iekārtojies uz mūsu līdzi ņemamajiem matračiem uz grīdas. Līdz ar to man ir lieliska iespēja katru rītu ripināties no gultas vienas puses uz otru, un, meklējot saules starus aiz loga, ģenerēt jaunas idejas neaizmirstamiem piedzīvojumiem. Turpināt lasīšanu “Būt laimīgai ir viegli!”

Ierakstīts es smaidu,gatavojos,ēd ar lielo karoti!

atvadas. dublis numur divi


Image
Esmu pārklājusi grīdu ar savām mantām. Vēl pēdējā revīzija un somas saturs drīz būs nokomplektēts.. par jaunu. Un šoreiz pa īstam, bez ciemošanās cerībām un idejām. Šis Latvijas apciemojums skaisti ir izskanējis. Spilgtā mažorā ar sirdi pilnu mīlestības un tuvāko cilvēku siltuma. Turpināt lasīšanu “atvadas. dublis numur divi”

Emocionāls atskats

Iesākumam nospied “play” un uzliec skaļāk manu šī rīta dziesmu:

ImageSavu pēdējo ierakstu par Turciju rakstīju emocijām bagāta. Pārliecināta, ka mīlestība nepāriet un ka lietas, vietas un cilvēki man apkārt ir tā laime, kuru man izdevies caur gadiem izveidot sev vispiemērotāko un noturēt to. Atgriežoties Turcijā es sajutu to, ko nozīmē ilgoties un gaidīt. Un to, cik labi ir atkal satikties un sajust, ka nekas nav mainījies. Jūtas nepāriet, it īpaši, ja sirdī esi aizpildījis kādu caurumu ar apkārt redzamo, sajūtamo. Vai ar kādu vietu. Vai arī ar cilvēku. Un tieši Turcijā es sajutu to, cik ļoti mīlu savu ģimeni, draugus, Tērbatas ielu un tikai Latvijas vasarām raksturīgo vilšanos par nepareizajiem laika apstākļiem, bet tajā pašā laikā milzu prieku par katru minūti, kas pavadīta atvaļinājumā pļavā, jūrā, mežā vai skaļās vai mazāk skaļās satikšanās reizēs ar saviem cilvēkiem, nesot rokās gumijas zābakus vai zandeles. Turpināt lasīšanu “Emocionāls atskats”

Ierakstīts vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

Visu vai neko jeb sports Alpos

Image

Pēdējo reizi, kad rakstīju, savas dienas pavadīju domājot par dzīvi un lūkojoties uz dzīvi tik vien, cik caur loga plašumiem. Bet nu es esmu atpakaļ ceļā un kopā ar Janci atkal varam dzīvi IZDZĪVOT, ne tikai domāt “kā būtu, ja būtu”. Viņš savā blogā (www.poriec.wordpress.com) ļoti konstruktīvi un patīkami ir aprakstījis mūsu lēmumu pamest Modenu un to, kā un kāpēc mērojām ceļu līdz Alpu pilsētiņai Tirolē – Wolkenstein. Esam atgriezušies Alpos, kurus tik ļoti iemīlējām iepriekš Šveicē un vēl vairāk – esam atkal kopā ar cilvēku, kurš man tik ļoti atgādina Kādu ļoti mīlētu, bet nesen zaudētu personu– kungu vārdā Lothar, par kuru jau esam rakstījuši iepriekš, jo ar viņu pavadījām nedēļas nogali Vācijā. Tāpēc es pati neizplūdīšu ceļa detaļās, es koncentrēšos uz to, kas mani darījis pēdējās trīs dienas tik ļoti laimīgu. Sportu. Turpināt lasīšanu “Visu vai neko jeb sports Alpos”

Ierakstīts es smaidu,vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

Laimes krekliņā

Tā kā sen neesam bijuši pie pastāvīga interneta pieslēguma, ir sakrājies daudz stāstāmā par piedzīvojumiem, pametot Skandināviju un iekļūstot Centrāleiropā – Vācijā. Laika trūkuma spiesta, šoreiz publicēšu piezīmju grāmatiņā rakstīto, izlaižot šādas tādas personīgās piezīmes. Sagatavo brilles, ledus tēju, pacietību un vari sākt lasīt kārtējo sēriju no Nezkur ceļošanas. Turpināt lasīšanu “Laimes krekliņā”