Kad biju pavisam maza un pēc tam, kad mamma pie brokastu galda sapina man bizi, devos uz bērnudārzu un ticēju, ka draudzība slēpjas tajā, kuram ir visskaistākā spēlmantiņa. Kad paaugos vēl mazliet, biju droša, ka draudzība ir pārejoša un cilvēki izmanto viens otru noteiktu laika sprīdi. Tieši tik ilgu laiku, kamēr viņu dvēseles un vajadzības ir uz viena un tā paša sajūtu viļņa. Bet pirms pāris gadiem es sapratu, ka draudzība nav mērama simts draugos. Ka patiesībā mums katram ir nepieciešami tikai 2-3 tuvākie cilvēki un tie ir patiesi draugi, kas savas vajadzības pielāgos Tev, kas reti teiks nē, bet pāri visam no sirds dziļumiem vēlēs Tev tikai labu. Ka draugi ir līdzās ikmirkli un tuvi pat tad, ja telefons nav iezvanījies jau vairākas dienas. Bet vēl pavisam nesen es aizbraucu no visa, kas man dzīvē mīļš. Turpināt lasīšanu “22 sekundes draudzības”
Birka: France
par āboliem un citiem tārpiem
Cik viegli gan ir atrast varbūtības un sakritības, kad astoņu stundu garumā par vienīgo sabiedrību ir kļuvusi sarkana austiņa labajā ausī, kas nu jau ar vien vairāk sākusi spēlēt Ziemassvētku dziesmas. Pateicoties franču valodas nezināšanai un priekšnieka vēlmei uzlabot darba kvalitāti, jaunā nodarbe Francijā – ābolu lasīšana – tiek veikta ar svešiem cilvēkiem klusumā, jo gan Jancis, gan spāņu jauniegūtā draudzene no vīnogu lasīšanas laikiem ir vairāku rindu attālumā. Turpināt lasīšanu “par āboliem un citiem tārpiem”
balts noskaņojums
Staipos nakts aizsegā un domāju par to, cik nekļūdīgi ir bijuši vārdi par to, ka kaut kā beigas ir cita sākums. Vēl aizvakar skumu par vīnogu novākšanas darba beigām un visiem tiem cilvēkiem, kam jāsaka atvadas. Līdz piektdienu un sestdienu nepavadīju ar labāko šo cilvēku daļu – tiem, kas sevi arī sauc par ceļotājiem. Turpināt lasīšanu “balts noskaņojums”
divdesmit (kurš?) septembris
Tīri spēlējoties ar vārdiem šodien darba laikā, uzradās vēlme salikt vārdus kopā un uzrakstīt paliekošu atmiņu par to, kas jaunāks, smaržojot Francijas gaisu. Turpināt lasīšanu “divdesmit (kurš?) septembris”
Būt laimīgai ir viegli!
Nu jau kādu laiku savus rītus uzsāku ar domu “You dont choose the life, You live the life” (aizgūts no filmas The Way. Iesaku! (filma)). Pat pēc nedēļas ieilgušās nespējas naktīs pagulēt jaunajā gultā, apzinos, ka katrs rīts nesīs ko jaunu. Jancis, kā jau džentelmenis būdams, ir ļāvis man iekārtoties vien-ar-pus guļamajā gultā, pats tikmēr iekārtojies uz mūsu līdzi ņemamajiem matračiem uz grīdas. Līdz ar to man ir lieliska iespēja katru rītu ripināties no gultas vienas puses uz otru, un, meklējot saules starus aiz loga, ģenerēt jaunas idejas neaizmirstamiem piedzīvojumiem. Turpināt lasīšanu “Būt laimīgai ir viegli!”
es nezinu kur 