Posted in es smaidu, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

Pirmā grāmatas “Kā Sprīdīte mājās pārnāca” recenzija sasniegusi manas ķepas

Zinu, ka peldu un allaž uzpeldu pēc ilgiem klusuma periodiem. Bet tas tāpēc, ka ar ļoti daudz ko izvēlos nepadalīties, neizstāstīt. Bet tad nāk tādi notikumi, kurus nav iespējams patūrēt klusumā. Kā pimēram, šī “Kursas laika” avīze, kas vakardien iekrita manā pasta kastītē tiešajā sūtījumā no Liepājas. Un tur kas tāds, kas lika manai sirdij gavilēt. Gunita Lagzdiņa-Skroderēna ir ne tikai mega ātrumā izlasījusi grāmatu, bet arī paspējusi uzrakstīt tik skaistu grāmatas recenziju, ar kuru man no sirds gribās ar visiem padalīties, skaļi kliedzot pateicībā par labajiem vārdiem un novērtējumu.

Kā Sprīdīte mājās pārnāca
Gunitas Lagzdiņas – Skroderēnas recenzija grāmatai “Kā Sprīdīte mājās pārnāca” avīzē “Kursas laiks”, 04.01.2019

Man bieži prasa – “par ko tad grāmata ir?!“, uz ko man allaž ir tik grūti atbildēt, nepasakot ne par maz, ne par daudz. Un te nu re ir skaists kopsavilkums, ko es bez kautrēšanās nesīšu pasaulē. Paldies Tev, sieviete dieviete, mans Kosmosiņ, par šo vārdu salikumu, enerģiju un mūžīgo atbalstu!

Advertisements
Posted in esmu ceļā, pārdomas, ēd ar lielo karoti!

Turcijas kontrasti

Turcija smaržo! Turcija dzīvo! Turcija ir bezgala krāšņa visās tās izpausmēs!

Tā kā Sinemai jādodas uz darbu, jau astoņos no rīta esmu atļāvusies savam ķermenim piespiest staigāšanu. Izmantojot tūristam neierasto agro rīta stundu, dodos Aya Sofia (Sofijas katedrāle – LINKS) aplūkošanā. Līdz šim savās nu jau 3 iepriekšējās reizēs Stambulā, man vienmēr ir “paveicies” ar pirmdienām (kad katedrāle ir ciet) vai remontiem un tā arī līdz šim nebija izdevies redzēt vēsturiski tik nozīmīgo un mākslas (kultūras) vēstures stundās pieminēto kultūras mantojumu. Turpināt lasīšanu “Turcijas kontrasti”

Pirmdiena. 9. septembris. Aidāāā uz Stambulu!

Šobrīd esmu ērti iekārtojusies dīvānā uz Waiheke salas un cenšos atgūt enerģiju un saprašanu pēc tā visa, kas notika manā skrējienā no Latvijas līdz Jaunzēlandei, izdzīvojot Turciju un pašai par pārstegumu tiekot arī Ķīnā. Bet lai vieglāk man pašai, bet galvenokārt – lai neapgrūtinātu Tevi ar kilometru garu ierakstu, esmu savus ierakstus sadalījusi pa dienām. Šoreiz pirmdiena. Manas atvadas un atkalsatikšanās vienas dienas ietvaros. Turpināt lasīšanu “Pirmdiena. 9. septembris. Aidāāā uz Stambulu!”

Posted in pārdomas

pirms atvadām

Skatos tikko datorā ielikto reklāmas filmiņu “welcome to my country” ar Renāra samtaino balsi un knapi valdu asaras. Tāds laikam ir tas ceļotāja lāsts – bezgala mīlēt valsti, bet sentimentā nezināt un nesaprast, kas tad ir tas iemesls, kas tomēr nedod mieru un neļauj palikt šeit uz dzīvošanu. Tā kā tāds pasaules klaidonis vazājies tur un šur un priecājies par brīvību un jauniepazīstamajām kultūrām reizēm pat nemaz neplānojot atgriezties Dzimtenē, bet apraudies kā ēdienu nedabūjis zīdainis ikreizi, kad izdzirdi “Saule, Pērkons, Daugava”. Turpināt lasīšanu “pirms atvadām”