Zinu, ka peldu un allaž uzpeldu pēc ilgiem klusuma periodiem. Bet tas tāpēc, ka ar ļoti daudz ko izvēlos nepadalīties, neizstāstīt. Bet tad nāk tādi notikumi, kurus nav iespējams patūrēt klusumā. Kā pimēram, šī “Kursas laika” avīze, kas vakardien iekrita manā pasta kastītē tiešajā sūtījumā no Liepājas. Un tur kas tāds, kas lika manai sirdij gavilēt. Gunita Lagzdiņa-Skroderēna ir ne tikai mega ātrumā izlasījusi grāmatu, bet arī paspējusi uzrakstīt tik skaistu grāmatas recenziju, ar kuru man no sirds gribās ar visiem padalīties, skaļi kliedzot pateicībā par labajiem vārdiem un novērtējumu.
Man bieži prasa – “par ko tad grāmata ir?!“, uz ko man allaž ir tik grūti atbildēt, nepasakot ne par maz, ne par daudz. Un te nu re ir skaists kopsavilkums, ko es bez kautrēšanās nesīšu pasaulē. Paldies Tev, sieviete dieviete, mans Kosmosiņ, par šo vārdu salikumu, enerģiju un mūžīgo atbalstu!
es nezinu kur 