Ierakstīts es smaidu,esmu ceļā,vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

Parīze liesmojošajā gotikā

ImageTe nu es esmu. Pēc ilga klusuma brīžā, esmu atspiedusi muguru pret ērtu melnu krēslu, atstutējusi kājas pret logu un ar skatu uz Parīzes nomali, esmu gatava paskaidrot gan savu klusēšanu, gan to, kas un kāpēc man patīk Parīzē. Turpināt lasīšanu “Parīze liesmojošajā gotikā”

Ierakstīts es smaidu,vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

no laimes aizbēgt nevar

Image

Ir skaists teiciens par to, ka, ja Muhameds nenāk pie Munameģa, tad Munameģis nāk pie Muhameda. Un tā arī šogad ar mani un sniegu.

Lai arī bija doma šogad sniegu nemaz neredzēt, ziemas periodā aizbēgot uz Jaunzēlandi, Māte Daba šogad pati bija gudra un neatstāja mani novārtā ar to, kas manu dvēseli spēj sasildīt visvairāk – baltums aiz loga un sniega gurkstoņas skaņa zem manām pēdām.

Tā kā jau kādu laiku paralēli šiem ierakstiem, esmu saņēmusi uzaicinājumu publicēties arī Gulbenes laikraksta “Dzirkstele” mājas lapas blogu sadaļā, tad par saviem priekiem uzrakstīju viņiem. Ierakstu variet lasīt šeit: http://www.dzirkstele.lv/blog/lindarinda/article.html?post_id=38358.

Priecājieties par to, kas Jums sniegts! Pat apzinoties, ka kaimiņa zāle zaļāka, piedomājiet pie tā, cik pasaules valstīs Jūs šobrīd apskauž par baltumu aiz loga un iespēju, piemēram, Ziemassvētkus sagaidīt, kurinot kamīnu un meklējot eglīti, klausoties sniega gurkstoņā, nevis svīstot pludmalē ar 30 grādiem karstuma. Sniegs ir romantika, sniegs ir sirds miers un klusums. Un ziema ir skaistākais, kas ar cilvēkiem var notikt. Baudiet!

Ierakstīts es smaidu,vēl labāk nevar

Būt laimīgai ir viegli!

ImageNu jau kādu laiku savus rītus uzsāku ar domu “You dont choose the life, You live the life” (aizgūts no filmas The Way. Iesaku! (filma)). Pat pēc nedēļas ieilgušās nespējas naktīs pagulēt jaunajā gultā, apzinos, ka katrs rīts nesīs ko jaunu. Jancis, kā jau džentelmenis būdams, ir ļāvis man iekārtoties vien-ar-pus guļamajā gultā, pats tikmēr iekārtojies uz mūsu līdzi ņemamajiem matračiem uz grīdas. Līdz ar to man ir lieliska iespēja katru rītu ripināties no gultas vienas puses uz otru, un, meklējot saules starus aiz loga, ģenerēt jaunas idejas neaizmirstamiem piedzīvojumiem. Turpināt lasīšanu “Būt laimīgai ir viegli!”

Ierakstīts es smaidu,vēl labāk nevar

Kur ir Tavas domas šonakt?

Image

Ir skaistu notikumu diena un bez liekiem pārsteigumiem ir pavadīta otrā diena Rumānijā. Šī valsts sāk lēnām apburt vairāk, nekā to reiz izdarīja Bulgārija un pēc tam arī Turcija. Redz, Rumānija ir apveltīta (vismaz tās rietumu daļa) ar haotiksu mieru. Kā tas ir? Tas ir tā, ka viņiem dzīve notiek palēninājumā, bezssteigā. Viņi smēķe savas cigaretes (viņiem vēl nav pieņemts likums par smēķešanas aizliegumu telpās un publiskās vietās) pie savas kafijas tases vai restorānā, mielojoties ar picu, smejās un nesteidzas ne stresot, ne skumt. Taču tajā pašā laikā viņi neievēro pussabrukušās mājas un netīrību uz ielām, joko par savu politisko iekārtu, kurā prezidents un parlaments ir absolūti oponenti, nebrīnās par caur pagalmiem lidojošu helikopteru, izliekas neredzam pa ielu jājošos pajūgus ar zirgiem, kā arī skaļi nerunā par acīmredzamo – prostitūciju uz ielām. Viņi ir laimīgi par dzīvi tādu, kāda tā ir un savā latīņu izcelsmē runā valodā, kas skan kā dziesma, un ar savām brūnajām acīm pauž sirsnību un labklājību. Turpināt lasīšanu “Kur ir Tavas domas šonakt?”

Ierakstīts vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

Visu vai neko jeb sports Alpos

Image

Pēdējo reizi, kad rakstīju, savas dienas pavadīju domājot par dzīvi un lūkojoties uz dzīvi tik vien, cik caur loga plašumiem. Bet nu es esmu atpakaļ ceļā un kopā ar Janci atkal varam dzīvi IZDZĪVOT, ne tikai domāt “kā būtu, ja būtu”. Viņš savā blogā (www.poriec.wordpress.com) ļoti konstruktīvi un patīkami ir aprakstījis mūsu lēmumu pamest Modenu un to, kā un kāpēc mērojām ceļu līdz Alpu pilsētiņai Tirolē – Wolkenstein. Esam atgriezušies Alpos, kurus tik ļoti iemīlējām iepriekš Šveicē un vēl vairāk – esam atkal kopā ar cilvēku, kurš man tik ļoti atgādina Kādu ļoti mīlētu, bet nesen zaudētu personu– kungu vārdā Lothar, par kuru jau esam rakstījuši iepriekš, jo ar viņu pavadījām nedēļas nogali Vācijā. Tāpēc es pati neizplūdīšu ceļa detaļās, es koncentrēšos uz to, kas mani darījis pēdējās trīs dienas tik ļoti laimīgu. Sportu. Turpināt lasīšanu “Visu vai neko jeb sports Alpos”