Ir skaists teiciens par to, ka, ja Muhameds nenāk pie Munameģa, tad Munameģis nāk pie Muhameda. Un tā arī šogad ar mani un sniegu.
Lai arī bija doma šogad sniegu nemaz neredzēt, ziemas periodā aizbēgot uz Jaunzēlandi, Māte Daba šogad pati bija gudra un neatstāja mani novārtā ar to, kas manu dvēseli spēj sasildīt visvairāk – baltums aiz loga un sniega gurkstoņas skaņa zem manām pēdām.
Tā kā jau kādu laiku paralēli šiem ierakstiem, esmu saņēmusi uzaicinājumu publicēties arī Gulbenes laikraksta “Dzirkstele” mājas lapas blogu sadaļā, tad par saviem priekiem uzrakstīju viņiem. Ierakstu variet lasīt šeit: http://www.dzirkstele.lv/blog/lindarinda/article.html?post_id=38358.
Priecājieties par to, kas Jums sniegts! Pat apzinoties, ka kaimiņa zāle zaļāka, piedomājiet pie tā, cik pasaules valstīs Jūs šobrīd apskauž par baltumu aiz loga un iespēju, piemēram, Ziemassvētkus sagaidīt, kurinot kamīnu un meklējot eglīti, klausoties sniega gurkstoņā, nevis svīstot pludmalē ar 30 grādiem karstuma. Sniegs ir romantika, sniegs ir sirds miers un klusums. Un ziema ir skaistākais, kas ar cilvēkiem var notikt. Baudiet!
es nezinu kur 