Nu jau pagājuši 8 (wow!) mēneši, kopš atgriezāmies Eiropā. Bet meklējot iedvesmu grāmatas rakstīšanai, pastūmu malā savas bloga aktivitātes, neuzrakstot par pavisam svarīgu ceļojuma posmu – Indiju. Turpināt lasīšanu “Indijas dzīve košumā – visa iesākums un kāzas”
Tā kā zinājām, ka esam Bankokā, Indijas vīzu gaidīšanas procesā, pazaudējuši laiku un samazinājuši brīvo dienu skaitu (līdz lidojumam uz Indiju un Elīnas kāzu datumam), pieņēmām lēmumu koncentrēties uz Kambodžu un sūri grūti teikt “nē” Vjetnamas un Laosas apskatei. Turpināt lasīšanu “kā aizmukt no pilsētas un piemukt pie ziloņmātes”
Es agrāk neticēju, ka visam agrāk vai vēlāk pienāk beigas. Ticēju, spītējos, un nepadevos. Līdz skaisti lietainam 2012. gada 11. jūnija rītam, kad māju ardievas visam, kas dārgs, lai visā krāšņumā saprastu, ka kaut kā beigas ir kaut kā vēl labāka sākums. Turpināt lasīšanu “Attā un sveiki par jaunu”
Pēc karstas un miglainas dienas Ķīnas ielās un pēc tam mistiski it kā piedzīvota, it kā nepiedzīvota lidojuma uz Oklandu, 16. septembrī beidzot (protams, ar papildus piņķeri pasu kontrolē, sarunām ar imigrācijas dienestu un pēc tam, šķiet, ka mūžību paņemošu, bagāžas pārbaudi) atkal jau spēru savus soļus pār Jaunzēlandes robežu. Tik pat laimīga, tik pat satraukta kā pirmo reizi. Bija iesākusies mana ceļojuma otrā sezona “Neziņa“. Turpināt lasīšanu “par tām mīlestībām”
Ar mūžīgo skaņu – Latvijas Radio 2 šlāgeriem – Krīstīnes mājās, abas runājam, smejamies un atceramies, slapinot acis un kabatas lakatiņus. Un ne jau aiz skumjām. Bet aiz laimes, ka dzīvē izdevies atrast tādus cilvēkus, kurus žēl neredzēt uz vēl sazin-cik mēnešiem. Turpināt lasīšanu “mīlestības pilna”
es nezinu kur 