Ierakstīts es smaidu,esmu ceļā,vēl labāk nevar

Attā un sveiki par jaunu

IMG_0071-0

Es agrāk neticēju, ka visam agrāk vai vēlāk pienāk beigas. Ticēju, spītējos, un nepadevos. Līdz skaisti lietainam 2012. gada 11. jūnija rītam, kad māju ardievas visam, kas dārgs, lai visā krāšņumā saprastu, ka kaut kā beigas ir kaut kā vēl labāka sākums. Turpināt lasīšanu “Attā un sveiki par jaunu”

Ierakstīts esmu ceļā,uh! kāda pieredze

Tiem, kam patīk paķiķināt par par citu muļķīgām neveiksmēm. Manas nedienas lidostās.

10Vai Tu zini, kāda ir sajūta, kad pie durvīm klauvē gaisma tuneļa galā, finiša līnija jeb pēdējie mirkļi pirms ilgi gaidītā notikuma? Pēc pilnvērtīgas dienas ar miegu, pastaigu, turku tirgus apmeklējumu, sātīgām pusdienām un vakariņām, abas ar Sinemu stāvējām divu ceļu krustojumā un nepacietīgi pulksten 23.30 gaidījām manu autobusu uz lidostu. Atvadas bija pavisam tuvu, bet šoreiz man nebija laika domāt par šķiršanos. Manas domas jau bija lidmašīnā un augstu gaisā virzienā uz Austrumiem. Aidā, pēc div-ar-pus mēnešu brīvdienām biju tikai pāris soļu attālumā no Jaunzēlandes, savas mīļotās okeāna apskalotās salas, kaimiņu suņiem, mozaīkas, plašā dārza smaržas un mīlestības. Mīlestības pret zemi, dzīvi, sevi. Turpināt lasīšanu “Tiem, kam patīk paķiķināt par par citu muļķīgām neveiksmēm. Manas nedienas lidostās.”

Ierakstīts esmu ceļā,pārdomas,ēd ar lielo karoti!

Turcijas kontrasti

Turcija smaržo! Turcija dzīvo! Turcija ir bezgala krāšņa visās tās izpausmēs!

Tā kā Sinemai jādodas uz darbu, jau astoņos no rīta esmu atļāvusies savam ķermenim piespiest staigāšanu. Izmantojot tūristam neierasto agro rīta stundu, dodos Aya Sofia (Sofijas katedrāle – LINKS) aplūkošanā. Līdz šim savās nu jau 3 iepriekšējās reizēs Stambulā, man vienmēr ir “paveicies” ar pirmdienām (kad katedrāle ir ciet) vai remontiem un tā arī līdz šim nebija izdevies redzēt vēsturiski tik nozīmīgo un mākslas (kultūras) vēstures stundās pieminēto kultūras mantojumu. Turpināt lasīšanu “Turcijas kontrasti”

Pirmdiena. 9. septembris. Aidāāā uz Stambulu!

Šobrīd esmu ērti iekārtojusies dīvānā uz Waiheke salas un cenšos atgūt enerģiju un saprašanu pēc tā visa, kas notika manā skrējienā no Latvijas līdz Jaunzēlandei, izdzīvojot Turciju un pašai par pārstegumu tiekot arī Ķīnā. Bet lai vieglāk man pašai, bet galvenokārt – lai neapgrūtinātu Tevi ar kilometru garu ierakstu, esmu savus ierakstus sadalījusi pa dienām. Šoreiz pirmdiena. Manas atvadas un atkalsatikšanās vienas dienas ietvaros. Turpināt lasīšanu “Pirmdiena. 9. septembris. Aidāāā uz Stambulu!”