Ierakstīts es smaidu,vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

par tām mīlestībām

Pēc karstas un miglainas dienas Ķīnas ielās un pēc tam mistiski it kā piedzīvota, it kā nepiedzīvota lidojuma uz Oklandu, 16. septembrī beidzot (protams, ar papildus piņķeri pasu kontrolē, sarunām ar imigrācijas dienestu un pēc tam, šķiet, ka mūžību paņemošu, bagāžas pārbaudi) atkal jau spēru savus soļus pār Jaunzēlandes robežu. Tik pat laimīga, tik pat satraukta kā pirmo reizi. Bija iesākusies mana ceļojuma otrā sezona “Neziņa“. Turpināt lasīšanu “par tām mīlestībām”

Ierakstīts es smaidu

12. septembris. Heybeliada un Turcijas naktsdzīve policijas piebāztajā Taksim skvērā

Lielā izgulēšanās neizdodas, kad mājās agri no rīta ieskrien Erdi mamma ar skaļiem turku kliedzieniem. Kā izrādās, ir zvanījis Erdi no armijas, bet neviens neesot dzirdējis viņa zvanu. Līdz ar to jau n-to rītu esam modušās astoņos no rīta un tāpēc tādas vēl viegli sapīkušas un miegainas, pēc kārtīgām turku brokastīm, bāžam savus degunus ārā Kadikoy ielās, kas kā vienmēr nākamajos rītos izliekas, ka iepriekšējā vakarā nekas nav noticis. Turpināt lasīšanu “12. septembris. Heybeliada un Turcijas naktsdzīve policijas piebāztajā Taksim skvērā”

Ierakstīts es smaidu,esmu ceļā,ēd ar lielo karoti!

Apbruņojies uz ilgu lasīšanu. Es un ASV.

Man šķiet, ka tā bija pēdējā jūnija nedēļa, kad Sergio man atgādināja – “Tev palikusi tikai nedēļa līdz prombraukšanai“. Un līdz ar to iesākās mana trakā skriešana un izmisīgi mēģinājumi aizbraukt no salas, atstājot aiz sevis gan pabeigtu mozaīkas vienas sienas daļu, gan cenšoties tikt galā ar sirdi plosošām emocijām, pirmo reizi dzīvē baidoties no pārmaiņām. Turpināt lasīšanu “Apbruņojies uz ilgu lasīšanu. Es un ASV.”