Te nu es esmu. Pēc ilga klusuma brīžā, esmu atspiedusi muguru pret ērtu melnu krēslu, atstutējusi kājas pret logu un ar skatu uz Parīzes nomali, esmu gatava paskaidrot gan savu klusēšanu, gan to, kas un kāpēc man patīk Parīzē. Turpināt lasīšanu “Parīze liesmojošajā gotikā”
Kategorija: ēd ar lielo karoti!
kolēģi
Ar absolūti garlaicīgu un bezgala negaršīgu ballīti ir noslēdzies vēl viens posms no Francijas, šoreiz – ābolu lasīšanas. Un šoreiz, nē, nē, nē, nepavisam nav žēl. Jo šīs beigas pavisam noteikti iezīmē jaunu sākumu. Pēc mēneša celsimies spārnos iekarot jaunu kontinentu un vēl līdz šim tikai bildēs un nostāstos sajustu zemi Jaunzēlandi. Turpināt lasīšanu “kolēģi”
no laimes aizbēgt nevar
Ir skaists teiciens par to, ka, ja Muhameds nenāk pie Munameģa, tad Munameģis nāk pie Muhameda. Un tā arī šogad ar mani un sniegu.
Lai arī bija doma šogad sniegu nemaz neredzēt, ziemas periodā aizbēgot uz Jaunzēlandi, Māte Daba šogad pati bija gudra un neatstāja mani novārtā ar to, kas manu dvēseli spēj sasildīt visvairāk – baltums aiz loga un sniega gurkstoņas skaņa zem manām pēdām.
Tā kā jau kādu laiku paralēli šiem ierakstiem, esmu saņēmusi uzaicinājumu publicēties arī Gulbenes laikraksta “Dzirkstele” mājas lapas blogu sadaļā, tad par saviem priekiem uzrakstīju viņiem. Ierakstu variet lasīt šeit: http://www.dzirkstele.lv/blog/lindarinda/article.html?post_id=38358.
Priecājieties par to, kas Jums sniegts! Pat apzinoties, ka kaimiņa zāle zaļāka, piedomājiet pie tā, cik pasaules valstīs Jūs šobrīd apskauž par baltumu aiz loga un iespēju, piemēram, Ziemassvētkus sagaidīt, kurinot kamīnu un meklējot eglīti, klausoties sniega gurkstoņā, nevis svīstot pludmalē ar 30 grādiem karstuma. Sniegs ir romantika, sniegs ir sirds miers un klusums. Un ziema ir skaistākais, kas ar cilvēkiem var notikt. Baudiet!
atvadas. dublis numur divi
Esmu pārklājusi grīdu ar savām mantām. Vēl pēdējā revīzija un somas saturs drīz būs nokomplektēts.. par jaunu. Un šoreiz pa īstam, bez ciemošanās cerībām un idejām. Šis Latvijas apciemojums skaisti ir izskanējis. Spilgtā mažorā ar sirdi pilnu mīlestības un tuvāko cilvēku siltuma. Turpināt lasīšanu “atvadas. dublis numur divi”
Emocionāls atskats
Iesākumam nospied “play” un uzliec skaļāk manu šī rīta dziesmu:
Savu pēdējo ierakstu par Turciju rakstīju emocijām bagāta. Pārliecināta, ka mīlestība nepāriet un ka lietas, vietas un cilvēki man apkārt ir tā laime, kuru man izdevies caur gadiem izveidot sev vispiemērotāko un noturēt to. Atgriežoties Turcijā es sajutu to, ko nozīmē ilgoties un gaidīt. Un to, cik labi ir atkal satikties un sajust, ka nekas nav mainījies. Jūtas nepāriet, it īpaši, ja sirdī esi aizpildījis kādu caurumu ar apkārt redzamo, sajūtamo. Vai ar kādu vietu. Vai arī ar cilvēku. Un tieši Turcijā es sajutu to, cik ļoti mīlu savu ģimeni, draugus, Tērbatas ielu un tikai Latvijas vasarām raksturīgo vilšanos par nepareizajiem laika apstākļiem, bet tajā pašā laikā milzu prieku par katru minūti, kas pavadīta atvaļinājumā pļavā, jūrā, mežā vai skaļās vai mazāk skaļās satikšanās reizēs ar saviem cilvēkiem, nesot rokās gumijas zābakus vai zandeles. Turpināt lasīšanu “Emocionāls atskats”
es nezinu kur 