Pēc karstas un miglainas dienas Ķīnas ielās un pēc tam mistiski it kā piedzīvota, it kā nepiedzīvota lidojuma uz Oklandu, 16. septembrī beidzot (protams, ar papildus piņķeri pasu kontrolē, sarunām ar imigrācijas dienestu un pēc tam, šķiet, ka mūžību paņemošu, bagāžas pārbaudi) atkal jau spēru savus soļus pār Jaunzēlandes robežu. Tik pat laimīga, tik pat satraukta kā pirmo reizi. Bija iesākusies mana ceļojuma otrā sezona “Neziņa“. Turpināt lasīšanu “par tām mīlestībām”
Turcija smaržo! Turcija dzīvo! Turcija ir bezgala krāšņa visās tās izpausmēs!
Tā kā Sinemai jādodas uz darbu, jau astoņos no rīta esmu atļāvusies savam ķermenim piespiest staigāšanu. Izmantojot tūristam neierasto agro rīta stundu, dodos Aya Sofia (Sofijas katedrāle – LINKS) aplūkošanā. Līdz šim savās nu jau 3 iepriekšējās reizēs Stambulā, man vienmēr ir “paveicies” ar pirmdienām (kad katedrāle ir ciet) vai remontiem un tā arī līdz šim nebija izdevies redzēt vēsturiski tik nozīmīgo un mākslas (kultūras) vēstures stundās pieminēto kultūras mantojumu. Turpināt lasīšanu “Turcijas kontrasti”
Man šķiet, ka tā bija pēdējā jūnija nedēļa, kad Sergio man atgādināja – “Tev palikusi tikai nedēļa līdz prombraukšanai“. Un līdz ar to iesākās mana trakā skriešana un izmisīgi mēģinājumi aizbraukt no salas, atstājot aiz sevis gan pabeigtu mozaīkas vienas sienas daļu, gan cenšoties tikt galā ar sirdi plosošām emocijām, pirmo reizi dzīvē baidoties no pārmaiņām. Turpināt lasīšanu “Apbruņojies uz ilgu lasīšanu. Es un ASV.”
2013. gada nakts no 12. uz 13. maiju
Man pat bail aprakstīt, kādas dusmas manī izraisa kavēšanās un plānu maiņa. Astoņas stundas lidostā. ASTOŅAS. Turpināt lasīšanu “Samoa. Mani beidzamie pieraksti.”
2013. gada 11. maijs
Laicīgā iemigšana ar grāmatu rokā un visām drēbēm, lika man pamosties šodien jau ap 6.02 un vērot, kā saule paceļas virs horizonta, šķietami apmākušos dienu tomēr padarot saulainu un siltu. Turpināt lasīšanu “vēl viena skaista diena miera ostā”
es nezinu kur 