Posted in esmu ceļā, ēd ar lielo karoti!

Skrienamrīts un skaistie Ankoras tempļi. O, esam Kambodžā!

Cambodia_SMALL-001Kā lai uzticas cilvēkiem pēc mūžīgiem apkrāpšanas mēģinājumiem, šķērsojot robežu? Pat robežsargi priecīgi ieloka mūsu 200 Taizemiešu naudiņas savās kabatās. Redz, mistiski ir jāmaksā par faktu, ka gribam maksāt par Kambodžas vīzu Taizemes batos, nevis Amerikas dolāros. Nemaz nerunājot par valsts varas iestāžu vienaldzību par faktu, ka pie pašas robežas pavisam OFICIĀLI dzīvojas kantoris, kurā tūristi tiek apkrāpti ar pārdārdzinātu vīzu, melojot, ka šis esot vienīgais punkts, kurā iegūt vīzu. Kā lai droši iet tālāk, rūpīgi neapdomājot katru soli, neticībā raugoties uz visiem apkārt esošajiem?! Continue reading “Skrienamrīts un skaistie Ankoras tempļi. O, esam Kambodžā!”

Advertisements
Posted in ēd ar lielo karoti!

Mana attaisnošanās klusumam

Image

Mīļie,

Pēc 3 intensīvām manas dzīves nedēļām, kuru laikā esmu paspējusi teikt – nu jau šķiet – simtiem atvadas, piedzīvojusi svarīgas atkalsagaidīšanas, dzimšanas dienu svinības un dzīres, darbus un nedarbus, mājas apsaimniekošanu, vasaras priekus un ilgas peldes, brīnišķīgā Zane no sievietespasaule.lv mani palutināja ar patīkamu interviju un lielisku izskaidrojumu manai prombūtnei un pastāvīgai pazušanai.
Vēl joprojām dzīvi lēnām izdzīvoju, ēdot to ar lielo karoti un baudot ikkatru mazo dzīves prieciņu, atrodot to pat maizes drupačās. Un te ir mans izskaidrojums kā un kāpēc.

Mana attaisnošanās klusumam (links)

Posted in es smaidu, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

par tām mīlestībām

Pēc karstas un miglainas dienas Ķīnas ielās un pēc tam mistiski it kā piedzīvota, it kā nepiedzīvota lidojuma uz Oklandu, 16. septembrī beidzot (protams, ar papildus piņķeri pasu kontrolē, sarunām ar imigrācijas dienestu un pēc tam, šķiet, ka mūžību paņemošu, bagāžas pārbaudi) atkal jau spēru savus soļus pār Jaunzēlandes robežu. Tik pat laimīga, tik pat satraukta kā pirmo reizi. Bija iesākusies mana ceļojuma otrā sezona “Neziņa“. Continue reading “par tām mīlestībām”

Posted in esmu ceļā, pārdomas, ēd ar lielo karoti!

Turcijas kontrasti

Turcija smaržo! Turcija dzīvo! Turcija ir bezgala krāšņa visās tās izpausmēs!

Tā kā Sinemai jādodas uz darbu, jau astoņos no rīta esmu atļāvusies savam ķermenim piespiest staigāšanu. Izmantojot tūristam neierasto agro rīta stundu, dodos Aya Sofia (Sofijas katedrāle – LINKS) aplūkošanā. Līdz šim savās nu jau 3 iepriekšējās reizēs Stambulā, man vienmēr ir “paveicies” ar pirmdienām (kad katedrāle ir ciet) vai remontiem un tā arī līdz šim nebija izdevies redzēt vēsturiski tik nozīmīgo un mākslas (kultūras) vēstures stundās pieminēto kultūras mantojumu. Continue reading “Turcijas kontrasti”

Posted in es smaidu, esmu ceļā, ēd ar lielo karoti!

Apbruņojies uz ilgu lasīšanu. Es un ASV.

Man šķiet, ka tā bija pēdējā jūnija nedēļa, kad Sergio man atgādināja – “Tev palikusi tikai nedēļa līdz prombraukšanai“. Un līdz ar to iesākās mana trakā skriešana un izmisīgi mēģinājumi aizbraukt no salas, atstājot aiz sevis gan pabeigtu mozaīkas vienas sienas daļu, gan cenšoties tikt galā ar sirdi plosošām emocijām, pirmo reizi dzīvē baidoties no pārmaiņām. Continue reading “Apbruņojies uz ilgu lasīšanu. Es un ASV.”