Lasot vīnogas, mēs sadalamies pa rindām. Un nereti sanāk ar domām sacensties starp pārējiem lasītājiem (lai gan mēs nelasām ne uz svaru, ne ātrumu. Mēs strādājam stundu darbu). Citreiz esi pirmais, citreiz otrais. Bet citreiz netiec galā ar savu vīnogu rindu, kurā vīnogas maģiski saaugušas divkārt, vai nežēlīgi aptinušās starp vīnogulājiem kātiem un neļaujās tik vienkārši tikt nogrieztas un ieliktas spainī. Un Tu esi pēdējais. Un visi Tavi komandas biedri nāk Tev palīgā lasīt tieši Tavu rindu. Un tad Tu saproti, ka ne jau citi ir ātrāki, lēnāki. Labāki vai sliktāki. Nekad nedrīkst domās notiesāt to, kurš atpaliek no Tevis par pieciem, desmit un vairāk vīnogu stādiem. Jo Tu nekad nevari zināt patiesos iemeslus, kāpēc šis cilvēks ir atpalicis. Turpināt lasīšanu “kurš pirmais?”
Autors: nezkur
I dream of a better world where chickens can cross the road without having their motives questioned.
divdesmit (kurš?) septembris
Tīri spēlējoties ar vārdiem šodien darba laikā, uzradās vēlme salikt vārdus kopā un uzrakstīt paliekošu atmiņu par to, kas jaunāks, smaržojot Francijas gaisu. Turpināt lasīšanu “divdesmit (kurš?) septembris”
Būt laimīgai ir viegli!
Nu jau kādu laiku savus rītus uzsāku ar domu “You dont choose the life, You live the life” (aizgūts no filmas The Way. Iesaku! (filma)). Pat pēc nedēļas ieilgušās nespējas naktīs pagulēt jaunajā gultā, apzinos, ka katrs rīts nesīs ko jaunu. Jancis, kā jau džentelmenis būdams, ir ļāvis man iekārtoties vien-ar-pus guļamajā gultā, pats tikmēr iekārtojies uz mūsu līdzi ņemamajiem matračiem uz grīdas. Līdz ar to man ir lieliska iespēja katru rītu ripināties no gultas vienas puses uz otru, un, meklējot saules starus aiz loga, ģenerēt jaunas idejas neaizmirstamiem piedzīvojumiem. Turpināt lasīšanu “Būt laimīgai ir viegli!”
atvadas. dublis numur divi
Esmu pārklājusi grīdu ar savām mantām. Vēl pēdējā revīzija un somas saturs drīz būs nokomplektēts.. par jaunu. Un šoreiz pa īstam, bez ciemošanās cerībām un idejām. Šis Latvijas apciemojums skaisti ir izskanējis. Spilgtā mažorā ar sirdi pilnu mīlestības un tuvāko cilvēku siltuma. Turpināt lasīšanu “atvadas. dublis numur divi”
Emocionāls atskats
Iesākumam nospied “play” un uzliec skaļāk manu šī rīta dziesmu:
Savu pēdējo ierakstu par Turciju rakstīju emocijām bagāta. Pārliecināta, ka mīlestība nepāriet un ka lietas, vietas un cilvēki man apkārt ir tā laime, kuru man izdevies caur gadiem izveidot sev vispiemērotāko un noturēt to. Atgriežoties Turcijā es sajutu to, ko nozīmē ilgoties un gaidīt. Un to, cik labi ir atkal satikties un sajust, ka nekas nav mainījies. Jūtas nepāriet, it īpaši, ja sirdī esi aizpildījis kādu caurumu ar apkārt redzamo, sajūtamo. Vai ar kādu vietu. Vai arī ar cilvēku. Un tieši Turcijā es sajutu to, cik ļoti mīlu savu ģimeni, draugus, Tērbatas ielu un tikai Latvijas vasarām raksturīgo vilšanos par nepareizajiem laika apstākļiem, bet tajā pašā laikā milzu prieku par katru minūti, kas pavadīta atvaļinājumā pļavā, jūrā, mežā vai skaļās vai mazāk skaļās satikšanās reizēs ar saviem cilvēkiem, nesot rokās gumijas zābakus vai zandeles. Turpināt lasīšanu “Emocionāls atskats”
es nezinu kur 