Ierakstīts esmu ceļā

Kuala Lumpura. Jebšu Malaizijas ašā pārceļošana

7malaysia22DSCN9199Pavisam viegli un, galvenokārt, bez maksas, iekļuvām Malaizijā, muļķīgi prasīdami, kur ir vilcienu stacija, domādami, ka esam atstāti kaut kur pilsētas nomalē, divu valstu robežpunktā. Bet kā izrādās, tikai apmēram 22 soļu attālumā, mūsu priekšā stāvēja musulmaņu dāma, kas pavisam laipni tirgoja vilciena biļetes. (Bet par to, kāpēc man šķita svarīgi pieminēt, ka viņai bija musulmaņu lakats ap galvu – vēlāk). Tā nu bez jebkādas staigāšanas vai piepūles, mēs oficiāli bijām ieradušies Malaizijā, un sēdējām mūsu pirmajā Dienvidaustrumu Āzijas vilcienā. Priecīgi satraukušies, lūkojāmies cauri logam un gaidījām mūsu pirmos īstos Āzijas piedzīvojumus. Virziens? Kuala Lumpura. Mērķis? Redzēt strauji attīstošos pilsētu un saēsties Āzijas labumus. Turpināt lasīšanu “Kuala Lumpura. Jebšu Malaizijas ašā pārceļošana”

Ierakstīts es smaidu,esmu ceļā,vēl labāk nevar

Attā un sveiki par jaunu

IMG_0071-0

Es agrāk neticēju, ka visam agrāk vai vēlāk pienāk beigas. Ticēju, spītējos, un nepadevos. Līdz skaisti lietainam 2012. gada 11. jūnija rītam, kad māju ardievas visam, kas dārgs, lai visā krāšņumā saprastu, ka kaut kā beigas ir kaut kā vēl labāka sākums. Turpināt lasīšanu “Attā un sveiki par jaunu”

Ierakstīts es smaidu,vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

par tām mīlestībām

Pēc karstas un miglainas dienas Ķīnas ielās un pēc tam mistiski it kā piedzīvota, it kā nepiedzīvota lidojuma uz Oklandu, 16. septembrī beidzot (protams, ar papildus piņķeri pasu kontrolē, sarunām ar imigrācijas dienestu un pēc tam, šķiet, ka mūžību paņemošu, bagāžas pārbaudi) atkal jau spēru savus soļus pār Jaunzēlandes robežu. Tik pat laimīga, tik pat satraukta kā pirmo reizi. Bija iesākusies mana ceļojuma otrā sezona “Neziņa“. Turpināt lasīšanu “par tām mīlestībām”

Ierakstīts esmu ceļā,uh! kāda pieredze

Tiem, kam patīk paķiķināt par par citu muļķīgām neveiksmēm. Manas nedienas lidostās.

10Vai Tu zini, kāda ir sajūta, kad pie durvīm klauvē gaisma tuneļa galā, finiša līnija jeb pēdējie mirkļi pirms ilgi gaidītā notikuma? Pēc pilnvērtīgas dienas ar miegu, pastaigu, turku tirgus apmeklējumu, sātīgām pusdienām un vakariņām, abas ar Sinemu stāvējām divu ceļu krustojumā un nepacietīgi pulksten 23.30 gaidījām manu autobusu uz lidostu. Atvadas bija pavisam tuvu, bet šoreiz man nebija laika domāt par šķiršanos. Manas domas jau bija lidmašīnā un augstu gaisā virzienā uz Austrumiem. Aidā, pēc div-ar-pus mēnešu brīvdienām biju tikai pāris soļu attālumā no Jaunzēlandes, savas mīļotās okeāna apskalotās salas, kaimiņu suņiem, mozaīkas, plašā dārza smaržas un mīlestības. Mīlestības pret zemi, dzīvi, sevi. Turpināt lasīšanu “Tiem, kam patīk paķiķināt par par citu muļķīgām neveiksmēm. Manas nedienas lidostās.”

Ierakstīts es smaidu

12. septembris. Heybeliada un Turcijas naktsdzīve policijas piebāztajā Taksim skvērā

Lielā izgulēšanās neizdodas, kad mājās agri no rīta ieskrien Erdi mamma ar skaļiem turku kliedzieniem. Kā izrādās, ir zvanījis Erdi no armijas, bet neviens neesot dzirdējis viņa zvanu. Līdz ar to jau n-to rītu esam modušās astoņos no rīta un tāpēc tādas vēl viegli sapīkušas un miegainas, pēc kārtīgām turku brokastīm, bāžam savus degunus ārā Kadikoy ielās, kas kā vienmēr nākamajos rītos izliekas, ka iepriekšējā vakarā nekas nav noticis. Turpināt lasīšanu “12. septembris. Heybeliada un Turcijas naktsdzīve policijas piebāztajā Taksim skvērā”