Kategorija: es smaidu

Katru dienu, esot ceļā, ik pa mirklim uznāk iedvesma rakstīt. Prātā sakārtojas pareizās domas konkrētā secībā. Bet, beidzot piesēžoties pie datora un šūpinot pirkstus pār klaviatūru, šķiet, ka prāts ir tik ļoti laimē iztukšojies, ka jāver vaļā vārdnīca, lai atgūtu latviešu valodu.
Nu jau pagājis vairāk kā mēnesis. No 11. jūnija līdz 11. jūlijam paspējām apciemot 8 valstis (devīto sasniedzām otrā mēneša pirmās dienas rīta pusē), iepazīties ar 92 jaukiem, mazāk un vairāk runīgiem šoferīšiem un mērot šķiet, ka vairāk kā 7000 kilometrus ceļa tikai stopējot (kādu dienu nopublicēšu pagaidu ceļu sazīmētu kartē). Ir patīkama uzvaras sajūta un pārliecība, ka šis viss patiešām ir kļuvis par dzīvesveidu, ne tikai kārtējo iegribu vai laisku atpūtas izbraucienu. Mēs patiešām uz pleciem turam tikai savas somas un esot uz ceļa nu jau vairāk par mēnesi, esam ieguvuši tumši brūnu ādas toni un pieraduši novērtēt visu, ko gan cilvēki, gan daba mums piedāvā. Tāpat arī pirms tam miega bada pavadītās skumjas un pārdomas ir likušas man vēl vairāk apzināties, kāpēc es šo visu daru un kādi mērķi man vēl sasniedzami. Turpināt lasīšanu “smieklīgs iedegums un ceļa turpinājums” →