Pavisam viegli un, galvenokārt, bez maksas, iekļuvām Malaizijā, muļķīgi prasīdami, kur ir vilcienu stacija, domādami, ka esam atstāti kaut kur pilsētas nomalē, divu valstu robežpunktā. Bet kā izrādās, tikai apmēram 22 soļu attālumā, mūsu priekšā stāvēja musulmaņu dāma, kas pavisam laipni tirgoja vilciena biļetes. (Bet par to, kāpēc man šķita svarīgi pieminēt, ka viņai bija musulmaņu lakats ap galvu – vēlāk). Tā nu bez jebkādas staigāšanas vai piepūles, mēs oficiāli bijām ieradušies Malaizijā, un sēdējām mūsu pirmajā Dienvidaustrumu Āzijas vilcienā. Priecīgi satraukušies, lūkojāmies cauri logam un gaidījām mūsu pirmos īstos Āzijas piedzīvojumus. Virziens? Kuala Lumpura. Mērķis? Redzēt strauji attīstošos pilsētu un saēsties Āzijas labumus. Turpināt lasīšanu “Kuala Lumpura. Jebšu Malaizijas ašā pārceļošana”
es nezinu kur 