Singapūra un pirmie Āzijas iespaidi

“Are you sweating as much as I am?”
“Uffff, yeah…“*
Abi divi mitruma, karstuma un smacīguma pilnajā Singapūrā, braši centāmies ne tikai aprast ar nospiedošo karstumu, bet arī pielāgoties Āzijai raksturīgajai satiksmei, cilvēku daudzumam un netīrībai. Diezgan izaicinošs pasākums diviem Eiropas izmēra (lieluma) cilvēkiem ar vēl lielākām mugursomām plecos.
Pirmie iespaidi visnotaļ izaicinoši par spīti ilgā lidojuma nogurumam un vispārējai vienaldzībai (visdrīzāk gan nespējai iedziļināties un izprast, kur esam). Bet pēc diezgan vieglas viesnīcas atrašanas un gaisa kondicioniera ieslēgšanas (+pāris varžu ķermenīšu nogaršošanas pa ceļam uz stūra atrastā ēstuvē), emocijas atgriezās un prieks par pirmā ceļojuma punkta sasniegšanu bija visnotaļ neviltots. Bet viss pārējais līdz pat Malaizijas robežas šķērsošanai kļuva mums par lielisku iesildīšanos Austrumāzijas kultūras saprašanai un pieņemšanai.
Singapūrā vēl tikai 200 gadus atpakaļ bija mini zvejas ciematiņš, bet nu pateicoties angļu kolonizācijai un turpmākajiem gadiem sava ģeogrāfiskā un ekonomiskā stāvokļa nostabilizēšanā, tā mūsdienās ir kļuvusi par vienu no lielākajām pasaules ostām. Ar savu niecīgo izmēru, tā uztur pasaulslavenu biznesu birojtelpas, neskaitāmus baltādainos biznesmeņus un augstceltnes, un tas viss mijiedarbībā ar Ķīnas, Indijas un Arābu kultūru ietekmi. Tādējādi pilsētas centrā varējām justies kā tīrības un biznesa mekā, kamēr pārējās valsts (pilsētas) daļas piedāvāja kultūru krāšņumu un Austrumāzijas krāsas, ēdienus un smaržas (bieži gan smakas).

Savu vienu un vienīgo pilno dienu Singapūrā pavadījām desojot pa Chinatown un apskatot tās tuvumā esošos tempļus – gan budisma, gan hinduisma. Un kad ēdienus smaržas, Singapūras dārgumam neraksturīgās Ķīnas zemās cenas un tempļu krāsu interesantums tika izbaudīts, ieslīgām debesskrāpju un uzvalkcilvēku jūrā.
Singapūras centrs ir pārpilns ar arhitektūras un inovāciju brīnumiem. Kā ievērības cienīgākā vieta jāpiemin Gardens by the Bay – milzīgs botāniskais dārzs, kura vidū uzbūvētas statujas lielu koku formā un izmēros, kas pilnas solārajiem paneļiem un tādējādi, netērējot elektrību, spēj nakts vidū priecēt dārza klaidoņus ar burvīgu apgaismojumu.

Lai arī Singapūra nav valsts, kuru es ieteiktu citiem ceļotājiem, un lai arī mēs abi nespējām sagaidīt izkļūšanu no smacīgās pilsētas un Dienvidaustrumu Āzijas džungļu pabaudīšanas, es nekad nenožēlošu šādas – modernas un kontrastainas – Āzijas aplūkošanu. Bet ar dienu, divām ir vairāk nekā gana.
Tāpēc nepacietīgi, necenšoties pagarināt viesnīcas nakšu skaitu teorētiski skaistu meža taku izstaigāšanai, ar metro aizkļuvām līdz Singapūras ziemeļiem, nopirkām biļeti maziem astoņiem kilometriem un, pēc laipna robežsarga vārdiem “Welcome to Malaysia“*, spērām soļus vilciena stacijā un pirkām pirmo brīvo vilciena biļeti Kuala Lumpur virzienā. Dodamies dziļāk nezināmajā!
_____________________________________________________________________
* “Vai Tu svīsti tik pat ļoti, cik es?”
“Uffffff, jā…”
“Laipni aicināti Malaizijā!”