Posted in es smaidu, esmu ceļā, ēd ar lielo karoti!

Paris-Sinzig. Attā Francijai.

ImageŠķiet, ka vēl joprojām, aizverot acis, es jūtu tos Francijas smieklus un Parīzes vieglumu. Vēl joprojām neesmu izdomājusi, kā lai vārdos apraksta to, ko mēs piedzīvojām. Kaut vai tādēļ, ka lielākā daļa vienkārši nav izskaidrojama – tā bija jāredz; bet arī tāpēc, ka daļa notikušā vienkārši ir jācenzē, lai cilvēki nepadomātu, ka mūsu kompānija sastāvējusi no pulciņa nekontrolētu jauniešu (kas, protams, nav taisnība). Es pavisam nebrīnīšos, ja pēc gadiem youtube plašumos netīšām atradīšu Parīzes metro-stacijas Bastille mēģinājumu braukt pa “zaķi”, vai brīvo dejošanu uz ielām, vai arī McDonalds ārpusi, kur McDonalds ienaidnieks Antonin centās atstāt restorānu bez pāragrā Ziemassvētku apgaismojuma. Un vēl vairāk es vienmēr atcerēšos Parīzes citādo seju pamestā mājā, kur pulcējās panki un vienkārši no stereotipiem brīvi cilvēki, kur es pusi vakara pavadīju lēkājot skatuves tuvumā, iegūstot maksimāli netīras un apstaigātas kājas, bet otru – barojot vienā no telpām atrastus bezpajumtnieku suņukus. (vairāk par šo nakti ir aprakstījis Jancis: http://bit.ly/TevcbI). Turpināt lasīšanu “Paris-Sinzig. Attā Francijai.”

22 sekundes draudzības

Kad biju pavisam maza un pēc tam, kad mamma pie brokastu galda sapina man bizi, devos uz bērnudārzu un ticēju, ka draudzība slēpjas tajā, kuram ir visskaistākā spēlmantiņa. Kad paaugos vēl mazliet, biju droša, ka draudzība ir pārejoša un cilvēki izmanto viens otru noteiktu laika sprīdi. Tieši tik ilgu laiku, kamēr viņu dvēseles un vajadzības ir uz viena un tā paša sajūtu viļņa. Bet pirms pāris gadiem es sapratu, ka draudzība nav mērama simts draugos. Ka patiesībā mums katram ir nepieciešami tikai 2-3 tuvākie cilvēki un tie ir patiesi draugi, kas savas vajadzības pielāgos Tev, kas reti teiks nē, bet pāri visam no sirds dziļumiem vēlēs Tev tikai labu. Ka draugi ir līdzās ikmirkli un tuvi pat tad, ja telefons nav iezvanījies jau vairākas dienas. Bet vēl pavisam nesen es aizbraucu no visa, kas man dzīvē mīļš. Turpināt lasīšanu “22 sekundes draudzības”

Posted in es smaidu, ilgojos

balts noskaņojums

ImageStaipos nakts aizsegā un domāju par to, cik nekļūdīgi ir bijuši vārdi par to, ka kaut kā beigas ir cita sākums. Vēl aizvakar skumu par vīnogu novākšanas darba beigām un visiem tiem cilvēkiem, kam jāsaka atvadas. Līdz piektdienu un sestdienu nepavadīju ar labāko šo cilvēku daļu – tiem, kas sevi arī sauc par ceļotājiem. Turpināt lasīšanu “balts noskaņojums”