Birka: backpacking

Ierakstīts es smaidu,esmu ceļā,uh! kāda pieredze

Attā Jaunzēlandei

Publicēts nezkur

image

Izrakstīts no manas ceļojumu dienasgrāmatas:

nz1“10.01.2015
Vienmēr palīdz uzrakstīt datumu pirmo. Un tad uz mirkli iepauzēt un padomāt – ko gan es rakstu? Šīs divas nedēļas, mājot ardievas Jaunzēlandei, ir bijušas neaizmirstamu piedzīvojumu pilnas un tāpēc šķiet neikdienišķi grūti meklēt vārdus, lai to visu aprakstītu.
Šobrīd man kājas gaisā izīrētā mašīnā augstu kalnos starp Jaunzēlandes Dienvidu salas austrumiem un rietumiem. Bet 14 dienas atpakaļ es stāvēju uz kājām, mugursomu plecos un lietainā dienā centos iezīmēt kartē savas un Serhio nākamās 15 dienas. Turpināt lasīšanu “Attā Jaunzēlandei” →

Ierakstīts es smaidu,esmu ceļā,vēl labāk nevar

Attā un sveiki par jaunu

Publicēts nezkur

IMG_0071-0

Es agrāk neticēju, ka visam agrāk vai vēlāk pienāk beigas. Ticēju, spītējos, un nepadevos. Līdz skaisti lietainam 2012. gada 11. jūnija rītam, kad māju ardievas visam, kas dārgs, lai visā krāšņumā saprastu, ka kaut kā beigas ir kaut kā vēl labāka sākums. Turpināt lasīšanu “Attā un sveiki par jaunu” →

Ierakstīts ēd ar lielo karoti!

Mana attaisnošanās klusumam

Publicēts nezkur

Image

Mīļie,

Pēc 3 intensīvām manas dzīves nedēļām, kuru laikā esmu paspējusi teikt – nu jau šķiet – simtiem atvadas, piedzīvojusi svarīgas atkalsagaidīšanas, dzimšanas dienu svinības un dzīres, darbus un nedarbus, mājas apsaimniekošanu, vasaras priekus un ilgas peldes, brīnišķīgā Zane no sievietespasaule.lv mani palutināja ar patīkamu interviju un lielisku izskaidrojumu manai prombūtnei un pastāvīgai pazušanai.
Vēl joprojām dzīvi lēnām izdzīvoju, ēdot to ar lielo karoti un baudot ikkatru mazo dzīves prieciņu, atrodot to pat maizes drupačās. Un te ir mans izskaidrojums kā un kāpēc.

Mana attaisnošanās klusumam (links)

Ierakstīts es smaidu

12. septembris. Heybeliada un Turcijas naktsdzīve policijas piebāztajā Taksim skvērā

Publicēts nezkur

Lielā izgulēšanās neizdodas, kad mājās agri no rīta ieskrien Erdi mamma ar skaļiem turku kliedzieniem. Kā izrādās, ir zvanījis Erdi no armijas, bet neviens neesot dzirdējis viņa zvanu. Līdz ar to jau n-to rītu esam modušās astoņos no rīta un tāpēc tādas vēl viegli sapīkušas un miegainas, pēc kārtīgām turku brokastīm, bāžam savus degunus ārā Kadikoy ielās, kas kā vienmēr nākamajos rītos izliekas, ka iepriekšējā vakarā nekas nav noticis. Turpināt lasīšanu “12. septembris. Heybeliada un Turcijas naktsdzīve policijas piebāztajā Taksim skvērā” →