art – es nezinu kur

Mana attaisnošanās klusumam

Publicēts 4 marts, 201427 decembr, 2015 nezkur

Mīļie,

Pēc 3 intensīvām manas dzīves nedēļām, kuru laikā esmu paspējusi teikt – nu jau šķiet – simtiem atvadas, piedzīvojusi svarīgas atkalsagaidīšanas, dzimšanas dienu svinības un dzīres, darbus un nedarbus, mājas apsaimniekošanu, vasaras priekus un ilgas peldes, brīnišķīgā Zane no sievietespasaule.lv mani palutināja ar patīkamu interviju un lielisku izskaidrojumu manai prombūtnei un pastāvīgai pazušanai.
Vēl joprojām dzīvi lēnām izdzīvoju, ēdot to ar lielo karoti un baudot ikkatru mazo dzīves prieciņu, atrodot to pat maizes drupačās. Un te ir mans izskaidrojums kā un kāpēc.

Mana attaisnošanās klusumam (links)

es smaidu,vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

par tām mīlestībām

Publicēts 30 novembr, 201312 septembra, 2017 nezkur

Pēc karstas un miglainas dienas Ķīnas ielās un pēc tam mistiski it kā piedzīvota, it kā nepiedzīvota lidojuma uz Oklandu, 16. septembrī beidzot (protams, ar papildus piņķeri pasu kontrolē, sarunām ar imigrācijas dienestu un pēc tam, šķiet, ka mūžību paņemošu, bagāžas pārbaudi) atkal jau spēru savus soļus pār Jaunzēlandes robežu. Tik pat laimīga, tik pat satraukta kā pirmo reizi. Bija iesākusies mana ceļojuma otrā sezona “Neziņa“. Turpināt lasīšanu “par tām mīlestībām” →

es smaidu,uh! kāda pieredze,vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

Samoa. Mani beidzamie pieraksti.

Publicēts 19 maija, 201312 septembra, 2017 nezkur

2013. gada nakts no 12. uz 13. maiju

Man pat bail aprakstīt, kādas dusmas manī izraisa kavēšanās un plānu maiņa. Astoņas stundas lidostā. ASTOŅAS. Turpināt lasīšanu “Samoa. Mani beidzamie pieraksti.” →

es smaidu,vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

mākslas triepienos

Publicēts 18 marts, 201312 septembra, 2017 nezkur

Dzīve ir pilna pārsteigumu. Jā, esmu jau to teikusi. Bet vēl vairāk dzīvē ir pilna sakritību un likteņa pirkstu pieskārienu. Kaut kad novembra sākumā, apmeklējot Parīzē Žorža Pompidū centru, stāvēju pie šīm gleznām. Neko daudz toreiz nedomāju, tik vien, cik apbrīnoju to lielumu un mākslinieka veiksmi, spējot radīt pasaulē zināmu mākslu, izmantojot vien, pēc skata, trīs otas vilcienus. Es nekad nebūtu domājusi, ka pāris mēnešus vēlāk izrādīsies, ka mozaīkas siena, kuru veidoju ir veltīta šim māksliniekam (kā izrādās – Joan Miro), ka restorāna nosaukums (Casita Miro) ir nodēvēts viņa vārdā, ka pat priekšnieku meita ir nosaukta par Miro. Bet vēl vairāk – manā priekšā stāvēs šīs pašas zilās gleznas bilde un priekšnieka vēlme man šo pašu gloznojumu transformēt ar otām un krāsām uz vienas no mozaīkas detaļām. Turpināt lasīšanu “mākslas triepienos” →

es smaidu,vēl labāk nevar

new era

Publicēts 21 februāris, 201312 septembra, 2017 nezkur

Ar slapjām kājām no kaimiņu dārza aplaistīšanas, esmu beidzot piespiedusi sevi piesēsties pie bloga rakstīšanas. Un ne jau tāpēc, ka negribētu, bet gan tāpēc, ka tik skaistā dzīvē vienkārši fiziski grūti paņemt datoru klēpī, zinot, kā tas zog laiku. Bet dalīšanās nes laimi. Tāpēc šeit ir mans jaunais stāsts. Turpināt lasīšanu “new era” →

Pasteidzies vēl nopirkt pēdējās “Paradīzē jeb Kā uzzināt, vai pasaule ir apaļa” grāmatas!

Ko par to saka citi?
Sanita: “Cik mūsu mazā tauta ir uzņēmīga, drosmīga… visuresoša! Latviešiem ceļošanas gars ir tik izteikts, ka top viena grāmata aiz otras, prieks tik lasīt un priecāties līdzi, tāpēc ceru, ka Linda mūs pagodinās ar vēl kādu stāstījumu! Man ļoti patīk autores attieksme, ka glāze ir vairāk pilna nekā pustukša, līdz ar to atrodas izeja no jebkuras situācijas. Tā turpināt!”
Gunita: “Šī grāmata un arī tās pirmā daļa (“Tūkstošiem kilometru ceļa malā”) mani
paņēma ar Lindas spridzīgo humoru, aso novērotājas talantu un dvēseles stīgas skarošo atklātību ceļā uz laimes meklējumiem. Lasot es gan smējos, gan raudāju. Un apbrīnoju abu jauniešu drosmi laisties tādā avantūrā. Iedvesmojoši un dzirksteļaini! Lai sapņi piepildās! Jo tie piepildās tiem, kuri ceļas un iet!”

Pi	Ot	Tr	Ce	Pi	Se	Sv
1	2	3	4	5	6	7
8	9	10	11	12	13	14
15	16	17	18	19	20	21
22	23	24	25	26	27	28
29	30	31