Posted in gatavojos

putns ir gatavs izlidot

Domājot par šā brīža aktuālāko tēmu – atvadām – atradu sen senos pierakstos savus vārdu virpinājumus par mīlestību:
“mīlestība jau nepazūd mirkļos, kad sakām ardievas, vai ilgā prombūtnē, vai arī faktā, ka nerunājam viens ar otru bezgala ilgi. mīlestība mums visiem kaut kur karājas – vai matos, kurus kāds piekārto, ja miegā tie kutina degunu, vai vaigu kaulos, kurus kāds ir glāstījis, sakot “es Tevi mīlu”, vai arī pirkstu galos, ar kuriem Tu pats esi kādu maigi glāstījis un mīlējis. mīlestība, manuprāt, nepazūd nekad. un ne pa visam. tikai iegūst jaunu formu, iekārtojas atmiņu skapī, un .. bieži vien netiek vilkta ārā no atmiņu skapja atvilknēm.”

ImageŠovakar esmu absolūti pārņemta ar Vecmāmiņas siltumu un mīlestību, kas mani pavadīja caur viņas asarām acīs, mājot man ardievas caur virtuves logu. Bez liekiem vārdiem un sarunām pāri visam stāv nekur neizzūdošas sajūtas, kas iedvesmo labiem darbiem un sirsnīgiem atgriešanās svētkiem.
Es zinu, ka atgriežoties mani sagaidīs mazliet pieklusēta, bet neizzūdoša mīlestība no maniem mīļcilvēkiem. Bet līdz tam nespēju sagaidīt, kad nu jau pēc trijām dienām varēšu sākt šeit pierakstīt piedzīvojumu vārdus.

Advertisements

Autors:

I dream of a better world where chickens can cross the road without having their motives questioned.

4 thoughts on “putns ir gatavs izlidot

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s