Ierakstīts gatavojos,vēl labāk nevar

ballīte

Image

Bet paturpinot atvadu tēmu, nevaru nepieminēt šī visa arī pozitīvo pusi – iespēju ar visiem draugiem tikties kopējā ballītē! Saskaitījām viesu skaitu mazliet zem 50, ar kuriem kopā bija neaizmirstama iespēja kopā virtuvē dziedāt ģitāras skaņās, spēlēt U un mikserspēles, kūpināt ūdenspīpi, mazliet pakustināt kājas SKA ritmos, izpļāpāties, izsmieties un saņemt miljoniem laba ceļavēja vēlējumu un mīļas+praktiskas dāvanas ceļam. Bet kas bija vispārsteidzošākais? IZSOLE. Ar Janci abi bijām patīkami pārsteigti par viesu atsaucību un vēlmi iegādāties interesantos un stāstu pilnos dzīves un sadzīves nieciņus. Turpināt lasīšanu “ballīte”

Ierakstīts gatavojos

dominē vārds “attā”

Image

Kalendārā dienas pārsvītrojas neredzētā ātrumā. Saskaitīju, ka man palikušas vairs tik vien kā 9 darba dienas līdz es oficiāli kļūšu par bezdarbnieku un dīkdieni. Un 13 dienas līdz man nebūs vairs pašai savu māju un savas gultas. Starp ofisa galda nokrāmēšanu un atvilkņu attīrīšanu no manām mantām, kā arī starp visu mantu pārvešanu no dzīvokļa uz vecāku mājām, esmu pazaudējusi mazu papīreli ar savu pērkamo/darāmo lietu sarakstu. Cilāju mantas un cenšos saprast – kas vēl man darāms?! Kas vēl man liekams somā? Turpināt lasīšanu “dominē vārds “attā””

Ierakstīts es smaidu,gatavojos

laimīgie laiku neskaita

Ir dienas, kurās vienīgā vēlme ir kaut tās ātrāk beigtos. Un tad ir arī tādas naktis, kuras šķiet, ka ir nebeidzamas un bezgalīgas, jo miegs nenāk, iedvesma radīt ir pārņēmusi ķermeni un ceļojuma soma, bonusā visam, ir piepildīta līdz augšai. Plānā vēl nopērkams spilgti dzeltens krekls un paņemamas Baibiņas šūtas Indijas bikses. Un pilnai labsajūtai būs pietiekoši. Turpināt lasīšanu “laimīgie laiku neskaita”

Ierakstīts gatavojos

ceļa biedri

Pagājušo nedēļ’, ar veikala Ceļotājs gādību, inventāra iegādes ziņā iegājām finiša taisnē. Iepazīstieties: mana simpātiskā soma, guļammaiss, siltumu nesošais matracītis, telts, zandeles, maisi, kas prātīgi pildās ar līdzi ņemamajām mantām (drēbes, aptieka, higiēna), dienasgrāmata pierakstiem pie dabas un HIGH5 pudele ūdenim – kā atgādinājums par 2 gadiem manas dzīves, kur darbs kļuva par dzīvesstilu, bet ceļā sastaptie cilvēki – par daļu no manis. Turpināt lasīšanu “ceļa biedri”

Ierakstīts es smaidu,gatavojos

hmm

Vakardien abi ar Janci veicām pirmo vakcīnu pret Hepatītu A un B. Un šis fakts neļāva man gulēt visu nakti.
Kāpēc?
Jo katru dienu viss paliek ar vien īstāk. Tas vairs nav tikai sapnis vai iegriba, par ko es runāju draugu kompānijā. Ceļojuma stūris gandrīz katru trešo dienu iegūst jaunu priekšmetu līdziņemšanai. Darba jautājumi. Un nu – arī pirmie tēriņi potēm. Kalendāra aprisēs var redzēt izbraukšanas datumu, bet draugu balsīs dzirdēt smieklus minorā.

Vairums cilvēku vēl joprojām uzskata, ka mans aizbraukšanas iemesls ir bēgšana no savas ikdienas un neveiksmēm. Tā esot mana atruna faktam, ka man nav attiecību. Bet es pasmejos un saku “šī ir manas brīvības svinēšana”. Vientulība jau patiesībā ir tik vien cik tāda skumja piederības izpausme. Mēs visi kādam piederam.. Bet vientuļajiem trūkst tā, ko viņi ir pazaudējuši vai vēl neatraduši. Man vēl viss mūžs priekšā atrasties vai atgriezties pie pazaudētā. Bet iespēja uz diviem gadiem iepazīt pasauli ir tikai reizi mūžā – tieši tad, kad nav saistību ne pret sabiedrību, ne likumu. Visskumjākais šajā gadījumā ir atvadīties no ģimenes un draugiem. Bet es jau nekur nepazudīšu, vai ne?!

Tāpēc gaidu turpinājumu. Un šie taureņi vēderā neļauj man iemigt naktīs.