Cik viegli gan ir atrast varbūtības un sakritības, kad astoņu stundu garumā par vienīgo sabiedrību ir kļuvusi sarkana austiņa labajā ausī, kas nu jau ar vien vairāk sākusi spēlēt Ziemassvētku dziesmas. Pateicoties franču valodas nezināšanai un priekšnieka vēlmei uzlabot darba kvalitāti, jaunā nodarbe Francijā – ābolu lasīšana – tiek veikta ar svešiem cilvēkiem klusumā, jo gan Jancis, gan spāņu jauniegūtā draudzene no vīnogu lasīšanas laikiem ir vairāku rindu attālumā. Turpināt lasīšanu “par āboliem un citiem tārpiem”
Kategorija: esmu ceļā
Veiksmes putni
Esmu galīgi aizmaldījusies domās, meklējot naktī pareizos vārdus, kuros ielikt, kā mums gājis šīs pēdējās dienas, kopš iestrēgām Norvēģijā. Tā kā uz abiem dalām vienu datoru, tad mūžīgā taktika ir sekojoša – kamēr es dušojos un veicu šādus tādus pierakstus, vai lasu grāmatu, tikmēr Jancis papildina savu blogu un atbild uz e-pastiem. Pēc tam dators tiek manās rokās. Kamēr Jancis guļ, es cenšos atrast iedvesmu savam blogam, jaunām bildēm mājas lapai, un vēstulēm saviem mīļajiem. Tāpēc tās veiksmīgās naktis, kad tiekam pie pajumtes, sanāk pavadīt nevis miegam un atpūtai, bet gan Mīļcilvēku apziņošanai. Un lai jau – man nepavisam nav žēl, jo ikdienā atpūšamies par visiem simts procentiem, baudot dzīvi un redzot to, kas kādreiz pat sapņos nav rādījies. (Pulkstens neviesmīlīgi rāda 4:12 pēc mūsu laika) Turpināt lasīšanu “Veiksmes putni”
Novērojumi
Ir pagājušas vēl tikai nepilnas divas nedēļas, kopš esmu ceļā, bet ir jau šādas tādas lietas, kuras esmu novērojusi kā neatsveramu ceļojuma sastāvdaļu. Redz, lai pie kaut kā tiktu, no kaut kā ir jāatsakās. Lai iepazītu nezināmo, ir jāiedrošinās pieņemt pārmaiņas un šādas tādas dzīves neērtības, kuras patiesībā neērtas šķiet tikai ārēji. Turpināt lasīšanu “Novērojumi”
Ziemassvētki Jāņos
Es nezinu ceļotāja definīciju, bet tētis mani sauc par Tālbraucēju. Un šis šķiet vispiemērotākais apzīmējums tam, ko šobrīd savā dzīvē esmu uzsākusi. Tas nav vienkārši ceļojums, tā nav tūrisma objektu aplūkošana. Tā ir braukšana tālumā, stāvot ceļa malā ar pret sauli paceltu īkšķi. Tas ir dzīvesveids, kuru esmu sev izvēlējusies, lai pārbaudītu to, cik daudz es spēju un lai ieraudzītu dzīvi un pasauli no tās kapilāriem un slēptākajām dzīlēm, nevis kartē iezīmētajiem numuriem ar apzīmējumu “things to see”. Tāpēc it īpaši pēdējās dienās neesmu kautrējusies būt es pati un vēl joprojām svinēt dzīvi tā it kā katra diena būtu mana dzimšanas diena. Un sakritības, kā arī veiksmes taifūna formulas vēl joprojām turpina sekot un mēs esam vairāk kā simtprocentīgi droši, ka kāds par mums domā labas domas un ļoti sargā mūs. Turpināt lasīšanu “Ziemassvētki Jāņos”
Vai Tu tici sakritībām?
Ir pagājušas jau pāris dienas, kopš mana pēdējā ieraksta. Un es pat nezinu, no kura gala lai sāk, lai pacenstos aprakstīt to, kā šajā pasaules malā ir gājis. Pirmā nedēļa ceļojot ir aizvadīta un visu apkopojot varu bez skaļas nopūtas teikt – brīvība un miers bija viss, kas man uz šīs pasaules bija nepieciešams. Turpināt lasīšanu “Vai Tu tici sakritībām?”
es nezinu kur 