Posted in esmu ceļā, ēd ar lielo karoti!

Garšīgā sala

waihekeAr smilšu graudiem starp pirkstiem un nekur-nekad-iepriekš-neredzētu gliemežvāku no okeāna uz dzīvojamās istabas galda, esmu iedzīvojusies vasarā un baudu saules starus, kas it īpaši decembra vidū pieņemas savā spožumā. Dzīve ir viegla uz salas, ko visi pielīdzina paradīzei. Pat ar apmēram 45 stundu darba apjomu nedēļas laikā, Waiheke sala turpina lutināt ar burvīgu dabu un neaizmirstamiem saulrietiem. Continue reading “Garšīgā sala”

Advertisements
Posted in ēd ar lielo karoti!

Par pirmajām reizēm

ImageKatram no mums ir savas pirmās reizes un savas pirmās pieredzes. Lai arī esmu bijusi viesmīle savā mūžā veselas divas reizes un abas no tām, ejot prom, spļāvusi pār plecu un teikusi “nekad vairs”, esmu atpakaļ šajā darba sfērā. Bet šoreiz viss ir pavisam citādāk – vīna restorāns ar izcilu ēdienkarti un perfekti “fancy” apkalpošanu. Continue reading “Par pirmajām reizēm”

Posted in es smaidu, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

Neticās, bet viss ir pa īstam

Pēc tik bagātīgiem notikumiem, es nevaru izdomāt, ar ko gan lai sāku. Laiks Vācijā paskrēja tik ātri, ka nepaspēju ne izteikties, ne lāgā atvadīties no Eiropas. Lai arī pēdējās dienās gan mazais ciems Sinzig, gan lielpilsēta Bonn, uz kuru pārvācāmies uz pēdējiem diviem vakariem Eiropā, iezīmējās pelēkās lietainā rudens dienās, ne mirkli nepazuda lielā prieka sajūta par gaidāmajām pārmaiņām. Un tomēr, pēc kārtīgas prieka devas basketbola spēlē un pieklājīgas izēšanās McDonalds ieskrietuvē, pārņēma maza nostalģija par to, ka dodos uz pasaules tālāko malu. Jaunzēlande ir uzskatāma par tālāko punktu no Francijas. Es ticu, ka līdzīgi ir arī ar Latviju. Tāda jocīga sajūta, zinot, ka mani mīļcilvēki vairs nebūs rokas stiepiena attālumā. Bet absolūts miers un vieglums, zinot, ka esmu gaidīta. Man ir paveicies ar ģimeni un draugiem, kas mani izprot un dod iespēju piepildīt savus sapņus! Continue reading “Neticās, bet viss ir pa īstam”