Ierakstīts esmu ceļā

Ceļojums ir sācies

Nu ko. Pirmā diena ir aizvadīta godam. Ir plkst 12:32, bet sajūta, ka vēl ir agrs rīts, jo esam meža vidū, starp laukiem un milzīgu klusumu un ģimenē, kur visi ceļas tikai ap pusdienlaiku. Tāpēc ar suņu bučām un kaķu murrāšanu esam lēnām cēlušies pēc vakardienas piedzīvojumiem, vēl pavadam sarunas kafijas krūzes līdzdalībā un bez steigas jau ar vienu kāju ideju līmenī dodamies Tartu virzienā, kur mūs gaida draugs Valter. Turpināt lasīšanu “Ceļojums ir sācies”

Ierakstīts gatavojos

putns ir gatavs izlidot

Domājot par šā brīža aktuālāko tēmu – atvadām – atradu sen senos pierakstos savus vārdu virpinājumus par mīlestību:
“mīlestība jau nepazūd mirkļos, kad sakām ardievas, vai ilgā prombūtnē, vai arī faktā, ka nerunājam viens ar otru bezgala ilgi. mīlestība mums visiem kaut kur karājas – vai matos, kurus kāds piekārto, ja miegā tie kutina degunu, vai vaigu kaulos, kurus kāds ir glāstījis, sakot “es Tevi mīlu”, vai arī pirkstu galos, ar kuriem Tu pats esi kādu maigi glāstījis un mīlējis. mīlestība, manuprāt, nepazūd nekad. un ne pa visam. tikai iegūst jaunu formu, iekārtojas atmiņu skapī, un .. bieži vien netiek vilkta ārā no atmiņu skapja atvilknēm.”

ImageŠovakar esmu absolūti pārņemta ar Vecmāmiņas siltumu un mīlestību, kas mani pavadīja caur viņas asarām acīs, mājot man ardievas caur virtuves logu. Bez liekiem vārdiem un sarunām pāri visam stāv nekur neizzūdošas sajūtas, kas iedvesmo labiem darbiem un sirsnīgiem atgriešanās svētkiem.
Es zinu, ka atgriežoties mani sagaidīs mazliet pieklusēta, bet neizzūdoša mīlestība no maniem mīļcilvēkiem. Bet līdz tam nespēju sagaidīt, kad nu jau pēc trijām dienām varēšu sākt šeit pierakstīt piedzīvojumu vārdus.

Ierakstīts gatavojos

sapakojusies

Ar emocionālo un fizisko nogurumu esmu aizgājusi no darba un visas savas mantas no līdz šim vismīļākajiem Rīgas apartamentiem esmu pārvedusi uz vecāku mājām, atvadījusies no saviem draugiem un citiem mīļcilvēkiem, un nu jau piekto dienu baudu bezdarbnieka un bez-māju cilvēka labumus – divas diendusas dienā, pārvietošanos ar auto, vecāku mīļumu un smieklus, dubultdevu miera un telefonu, kurš uzstādīts “silent” režīmā. Cītīgi uzskrāju spēkus, kā arī ar ēdienu atgūstu mēnesi stresa rezultātā zaudētos 6 kilogramus, kas ceļā man lieki noderēs vismaz siltuma uzglabāšanai. Turpināt lasīšanu “sapakojusies”