Posted in esmu ceļā, ēd ar lielo karoti!

otrā un trešā diena

Image

Ir vēls trešdienas vakars un es tāda noskrējusies ar vienu aci skatos datora ekrānā un mēģinu sabaksīt pāris teikumus. Tā kā rīt dodamies uz Helsinkiem, bet tad vēl dziļāk uz Ziemeļiem un plānojam padzīvot pie dabas mātes, ir jāpacenšas vēl kādas pēdējās ziņas par sevi sniegt pirms uz kādu laiku pazūdu kempingošanā, stopēšanā, klades pierakstos un Somijas/Zviedrijas ceļu izzināšanā.
Līdz Tallinai esam tikuši viegli un šīs 3 dienas ir bijušas ar pāris smieklīgiem pārbaudījumiem, bet absolūtu veiksmi uz ceļa – stopējas ātri un viegli, ceļā sastaptie cilvēki ir fenomenāli pozitīvi, jauki un pretimnākoši. Bet vissmieklīgākais ir redzēt viņu sejas izteiksmes, kad, atbildot uz viņu jautājumiem, tiek saprasts, ka, jā, mums nav darbu, nav patstāvīgas dzīves vietas un mēs vienkārši meklējam ceļus apkārt pasaulei. Šķiet, ka mūsdienu cilvēkam ir pazudusi dabas izjūta, izziņas kāre un spēja dzīvot ar iztikas minimumu. Savā ikdienas rutīnā esam aizmirsuši, kas mēs patiesībā esam un kas mūs dara laimīgus, bet kas padara par mehāniskiem robotiem un darba vergiem.

Vakardien izciemojāmies pie Valter un viņa draudzenes studentu pilsētiņā Tartu, kur izciemojāmies jau Jaunajā Gadā. Tur arī radās mani pirmie novērojumi par lietām, pie kurām man vēl grūti pierast. Tas ir – pie retās un neregulārās ēšanas. Ēšana ir dzīves bauda un ar šokolādes tāfelīti dienas garumā man ir stipri par maz, tāpēc nebiju pat pārsteigta par sevi, kad par spīti savam gastranomiskajam tizlumam pati pieteicos taisīt vakariņas, jo neizskatījās, ka kāds cits no klātesošajiem cilvēkiem vispār būtu izsalcis. Tad nu vakariņas, vēlas sarunas un miegs bija klāt.. Šorīt ēšanas novērojumiem piebiedrojās vēl sapņu novērojumi. Līdz ar došanos brīvībā, esmu uzsākusi savas mēnessērdzības gaitas. Jau pie Johana naktī redzēju, kā viņš staigā pa istabu un pārbauda kaķus (ko viņš patiesībā, kā izrādās, nebija darījis), pati runājos ar kaķi un paijāju viņu, lai gan.. kaķa man blakus arī nebija. Tad nu šonakt es pavisam reāli patentēju jaunu zāļu iepakojumu un skaļi ar Janci apspriedu to, cik forša ir Valtera draudzene. No rīta atklājās, ka šāda saruna nav bijusi, bet manā makā manis izgudrotais zāļu iepakojums arī neatradās. Bet viss tik reāli, ka vēl tagad jūtu, ka viss būtu noticis pa īstam.

Par to, kā mums iet, Jancis pacenšas aprakstīt savā blogā. Tur var lasīt reālistiskus vīrieša komentārus ar visām bildēm, iesaku – http://poriec.wordpress.com/ .. no manas puses ir tik vien, cik norādījumi, ka manā gadījumā alus vietā ir Fanta, bet emocijas ir brīvāk lidojošas, nekas vēl joprojām nenotiek pa īstam manā galvā, viss ir tik ļoti sirreāls. Stāvu ceļa malā, stopēju, tiekos ar cilvēkiem, apskatu jaunas vietas, bet vēl joprojām līdz galam neesmu noticējusi, ka šis mans sapnis beidzot ir realizējies.

Bet ir notikumi, kurus Jancis nav šodien aprakstījis. Tas ir šovakars. Kad ieradāmies Ivo (Valtera draugs) dzīvoklī pēc 6km gājiena pa Tallinas galveno ielu (naudas taupīšanas nolūkā), izlēmām, ka Jancis paliks izmantot interneta iespējas, lai atjaunotu savu blogu un mūsu mājas lapu, kā arī uzsāks dīvāna meklējumus rītvakaram Helsinkos, bet es savā ziņkārībā došos aplūkot Tallinas centru un pie viena nopirkšu kuģa biļetes kā arī visu nepieciešamo ēdienu Somijas ceļam, lai meža vidū, ezera krastā, ceļa malā – jebkur – būtu kas ieēdams, pagatavojams un izbaudāms. Uzzināju autobusa numuru un to, ka galapunktā jāizkāpj. Bet es naivā Linda neiedomājos, ka galapunkts nav tā kā mums Latvijā – kur Tu skaidri redzi, ak, jā, šeit buss griežās uz otru pusi, te nu jākāpj ārā. Nobraucu liekas 2 pieturas atpakaļvirzienā, līdz attapos, ka redzu otro reizi Kebaba restorānu. Bet ar to visu tikai sākās mani nākamie divu stundu meklējumi un skrējieni, kas noteikti dienas noietajā kilometrāžā pievienoja vēl papildus 6-7kilometrus. Tallinas centrs ir industriāls un pilns ar platām ielām un neskaidriem krustojumiem, mans GPS mīl mānīties un diemžēl nerāda ielu nosaukumus, tāpēc maldījos uz nebēdu, meklējot biļešu pārdošanas vitas. Pirmā jau bija ciet. dusmoties varēju tikai uz sevi un savu neveiksmi topogrāfiskajā idiotismā. Bet uz otro vietu Stockman’ā skrēju pēdējo kilometru ar mēli pār zobiem, jo pulkstens šķelmīgi rādīja 20:53, kamēr veikala darba laiks ir līdz 21:00. Es nekad nebiju domājusi, ka pienāks tā diena, kad es skriešu veikalā pa eskalatoru uz piekto stāvu un aizelsusies spiedīšos durvīs, kuras jau tiek vērtas ciet. Neveiksmīgi. saņēmu atbildi, ka viņi jau ir ciet, lai biļetes meklēju rīt ostā. Nu neko ..
Pārtikas veikalu Tallinas centrā nav. Nu vismaz manām acīm tie izpalika. Staigāju vēl vismaz stundu līdz mazā šķērsielā, rakstot Jancim izmisušu sms, tomēr ieraudzīju sarkanu ēku ar tik labi pazīstamo balto uzrakstu – RIMI. Laime pilnīga: vismaz kaut kas šovakar ir sanācis kā plānots. Maisiņš pilns, pati sagurusi no Tallinas ielām, bet nav iespējams braukt prom, kamēr nav izdarīts galvenais mērķis – Vecpilsēta. Ašs skrējiens gar maliņu pa skaļām un tūristu pilnām ielām, piecminūte ar futbolu uz lielā ekrāna un visbeidzot miers uz kāda mūra, no kura paveras skats uz cilvēku drūzmām, sarunām, dziesmām un gandrīz ikdienišķu vasaras skatu, kā jaunieši sarunas pavada alus līdzdalībā.

Nu esmu atpakaļ mazajā un mājīgajā istabā, ar skatu uz Tallinas blokmāju rajonu, caur kurām spiežās norietējušās saules sarkandzeltenums un pilsētas dūmi, kas pārvietojas no kreisās uz labo pusi. Vēl pēdējās vēstules dīvāna meklējumos Helsinkos sakarā un būs iespēja pārbaudīt kāds termiņš un kādi rāmji ir maniem reālajiem sapņiem.

Uz salasīšanos un esiet bez raizēm, ja uz kādu laiku pazūdu no interneta – tas tikai nozīmē to, ka Jancis kādā ezerā makšķerē, bet es sauļojos un klausos dabas valodā.

Advertisements

Autors:

I dream of a better world where chickens can cross the road without having their motives questioned.

2 thoughts on “otrā un trešā diena

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s