Ierakstīts vēl labāk nevar,ēd ar lielo karoti!

Visu vai neko jeb sports Alpos

Image

Pēdējo reizi, kad rakstīju, savas dienas pavadīju domājot par dzīvi un lūkojoties uz dzīvi tik vien, cik caur loga plašumiem. Bet nu es esmu atpakaļ ceļā un kopā ar Janci atkal varam dzīvi IZDZĪVOT, ne tikai domāt “kā būtu, ja būtu”. Viņš savā blogā (www.poriec.wordpress.com) ļoti konstruktīvi un patīkami ir aprakstījis mūsu lēmumu pamest Modenu un to, kā un kāpēc mērojām ceļu līdz Alpu pilsētiņai Tirolē – Wolkenstein. Esam atgriezušies Alpos, kurus tik ļoti iemīlējām iepriekš Šveicē un vēl vairāk – esam atkal kopā ar cilvēku, kurš man tik ļoti atgādina Kādu ļoti mīlētu, bet nesen zaudētu personu– kungu vārdā Lothar, par kuru jau esam rakstījuši iepriekš, jo ar viņu pavadījām nedēļas nogali Vācijā. Tāpēc es pati neizplūdīšu ceļa detaļās, es koncentrēšos uz to, kas mani darījis pēdējās trīs dienas tik ļoti laimīgu. Sportu. Turpināt lasīšanu “Visu vai neko jeb sports Alpos”

Ierakstīts ēd ar lielo karoti!

ko domā uz vietas palicis cilvēks?

Image

Cik jocīgi laba dzīve. Cik gan viegli pierast pie mūžīgās sestdienas un cik labi aizmirst modinātāja zvana signālu. Mans vienīgais pienākums dzīvē šobrīd ir uzturēt Euge dzīvokli kārtībā, pagatavot brokastis, uzklāt gultu pirms miega un pa dienu slinki aiziet līdz parkam, turot lasāmvielu padusē, un pagozēties saulē, lai varētu izsauļot ārā apģērba kārtas, kas iesauļotas mēneša laikā pastāvīgi esot uz ceļa un dodoties jaunos virzienos. (šodien gan mana laiskā sauļošanās beidzās ar peldkostīma pušķīša iesauļošanu uz muguras) Turpināt lasīšanu “ko domā uz vietas palicis cilvēks?”