Ir skaistu notikumu diena un bez liekiem pārsteigumiem ir pavadīta otrā diena Rumānijā. Šī valsts sāk lēnām apburt vairāk, nekā to reiz izdarīja Bulgārija un pēc tam arī Turcija. Redz, Rumānija ir apveltīta (vismaz tās rietumu daļa) ar haotiksu mieru. Kā tas ir? Tas ir tā, ka viņiem dzīve notiek palēninājumā, bezssteigā. Viņi smēķe savas cigaretes (viņiem vēl nav pieņemts likums par smēķešanas aizliegumu telpās un publiskās vietās) pie savas kafijas tases vai restorānā, mielojoties ar picu, smejās un nesteidzas ne stresot, ne skumt. Taču tajā pašā laikā viņi neievēro pussabrukušās mājas un netīrību uz ielām, joko par savu politisko iekārtu, kurā prezidents un parlaments ir absolūti oponenti, nebrīnās par caur pagalmiem lidojošu helikopteru, izliekas neredzam pa ielu jājošos pajūgus ar zirgiem, kā arī skaļi nerunā par acīmredzamo – prostitūciju uz ielām. Viņi ir laimīgi par dzīvi tādu, kāda tā ir un savā latīņu izcelsmē runā valodā, kas skan kā dziesma, un ar savām brūnajām acīm pauž sirsnību un labklājību. Turpināt lasīšanu “Kur ir Tavas domas šonakt?”
es nezinu kur 