Posted in es smaidu, pārdomas

Daba trako. Bet sirdī nerakstīts miers

Image

Esmu saritinājusies segā pie loga un jau divas dienas ne cik tālu no mājas neesmu izgājusi, laika apstākļi ir ieviesuši paši savas izmaiņas un mozaīkas darbi vētrainos un lietainos apstākļos diemžēl nav iespējami. Bonusā – divas brīvas dienas no darba kafejnīcā. Tāpēc pēc vismaz 18 dienu nepārtraukta strādāšanas cikla, esmu atļāvusies būt absolūti slinka. Māju drēbes, garš miegs, nebeidzamas Friends sērijas un mazliet paballēšanās darba ballītē. Turpināt lasīšanu “Daba trako. Bet sirdī nerakstīts miers”

Posted in esmu ceļā, pārdomas

par āboliem un citiem tārpiem

ImageCik viegli gan ir atrast varbūtības un sakritības, kad astoņu stundu garumā par vienīgo sabiedrību ir kļuvusi sarkana austiņa labajā ausī, kas nu jau ar vien vairāk sākusi spēlēt Ziemassvētku dziesmas. Pateicoties franču valodas nezināšanai un priekšnieka vēlmei uzlabot darba kvalitāti, jaunā nodarbe Francijā – ābolu lasīšana – tiek veikta ar svešiem cilvēkiem klusumā, jo gan Jancis, gan spāņu jauniegūtā draudzene no vīnogu lasīšanas laikiem ir vairāku rindu attālumā. Turpināt lasīšanu “par āboliem un citiem tārpiem”