Posted in es smaidu, esmu ceļā, ēd ar lielo karoti!

Vēl ar pēdējiem piedzīvojiem Kambodžas redzeslokā

Ir tik forši krāmēt kabatās atmiņas par Kambodžu. Lai arī piedzīvojumu un redzētā apjoms pieklusa notikumos, tas uzplauka krāsās un Mekongas upes, kā arī kalnu svaigā gaisa ietekmētā zaļā krāsā, kas beidzot nomainīja vispārīgo sausumu un biezo putekļu oranžo krāsu. Mūsu pēdējās divas Kambodžas nedēļas bija pilnas miera un labsajūtas, aplūkojot un izdzīvojot vēl divus neredzētos valsts reģionus. Bet tajā pašā laikā tās bija pilnas pārgaidīšanās emociju. Bijām tikai mirkļa attālumā no došanās uz Indiju, kas, savukārt, iezīmēja mirkļa attālumu no došanās uz Latviju. Continue reading “Vēl ar pēdējiem piedzīvojiem Kambodžas redzeslokā”

Advertisements
Posted in es smaidu, esmu ceļā, uh! kāda pieredze, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

kā aizmukt no pilsētas un piemukt pie ziloņmātes

blog1Tā kā zinājām, ka esam Bankokā, Indijas vīzu gaidīšanas procesā, pazaudējuši laiku un samazinājuši brīvo dienu skaitu (līdz lidojumam uz Indiju un Elīnas kāzu datumam), pieņēmām lēmumu koncentrēties uz Kambodžu un sūri grūti teikt “Vjetnamas un Laosas apskatei. Continue reading “kā aizmukt no pilsētas un piemukt pie ziloņmātes”

Posted in esmu ceļā, ēd ar lielo karoti!

Skrienamrīts un skaistie Ankoras tempļi. O, esam Kambodžā!

Cambodia_SMALL-001Kā lai uzticas cilvēkiem pēc mūžīgiem apkrāpšanas mēģinājumiem, šķērsojot robežu? Pat robežsargi priecīgi ieloka mūsu 200 Taizemiešu naudiņas savās kabatās. Redz, mistiski ir jāmaksā par faktu, ka gribam maksāt par Kambodžas vīzu Taizemes batos, nevis Amerikas dolāros. Nemaz nerunājot par valsts varas iestāžu vienaldzību par faktu, ka pie pašas robežas pavisam OFICIĀLI dzīvojas kantoris, kurā tūristi tiek apkrāpti ar pārdārdzinātu vīzu, melojot, ka šis esot vienīgais punkts, kurā iegūt vīzu. Kā lai droši iet tālāk, rūpīgi neapdomājot katru soli, neticībā raugoties uz visiem apkārt esošajiem?! Continue reading “Skrienamrīts un skaistie Ankoras tempļi. O, esam Kambodžā!”

Posted in esmu ceļā

Iestrēguši Bankokā

imageTā kā zinājām, ka mūs sagaida 16h garš ceļš vilcienā no Hatyai līdz Bankokai, nenožēlojām naudiņas un šoreiz 3. klases (zemākās) sēdvietu vietā izvēlējāmies gulšņājošās vietas, gudri izvēlēdamies lētākās – bez kondicioniera vagona biļetes. Jo redz, šeit viņi kondicionieri ne tikai uzgriež ledīgi aukstu, bet arī kondicioniera nebūšana nozīmē vienu lielu baudu ceļotājiem – logu, kas atverams! Continue reading “Iestrēguši Bankokā”

Posted in es smaidu, esmu ceļā

Iepazīšanās ar Taizemi

1_thai-001Kad tu paceļo ilgāk pa Dienvidaustrumu Āziju, tu sāc apzināties, ka šejieniešiem tu esi tik vien, cik staigājoša dolārzīme. Tiesa gan Malaizijas-Taizemes robežpunktā mēs to vēl nezinājām. “Go to box nr. 3!“, izskan rupja pavēle. “No, go to box nr.1“, īgna tante sprēgā atpakaļ. “Ok, show me your passport!“, pēc ilgas stostīšanās šī pati īgnā tante tomēr izlemj pievērst mums uzmanību un saprot, ka viņas ofiss kastes izmērā tomēr bija tas, kas mums bija nepieciešams vīzas nokārtošanai. “3000 Thai Baht!“, īgnums nerimst un balss tonis nemainīgi kliedzošs. Continue reading “Iepazīšanās ar Taizemi”