Posted in es smaidu

#Šķietura

Miljons gadi pagājuši kopš tikāmies. Virtuāli. Dzīvē noteikti ar vairumu no Jums esmu tikusies manā brīnišķīgajā Latvijas pilnajā jūlijā, kad mēnesi pavadīju diendienas un ikstundas Šķieneru autobusu pieturā darot to, ko mīlu visvairāk – satiekot savus mīļos un veidojot mozaīkas sienu. Pateicoties manam tētim, šeit ir apusi īsfilma par to, kā Šķieneru pietura piedzīvoja pārmaiņas no pirmās līdz pēdējai dienai un pārtapa #šķieturā.

Drīz zinošu citus jaunumus un trešā grāmata taču arī jāpalaiž pasaulē! Bet līdz tam – dzīvojam mākslā un turpinam baudīt dzīvi! ❤

Spied šeit un nokļūsti youtube valstībā un īsfilmas skatījumā: https://www.youtube.com/watch?v=hX5tkPHHXs0&t=48s

Advertisements
Posted in es smaidu, vēl labāk nevar, ēd ar lielo karoti!

mākslas triepienos

ImageDzīve ir pilna pārsteigumu. Jā, esmu jau to teikusi. Bet vēl vairāk dzīvē ir pilna sakritību un likteņa pirkstu pieskārienu. Kaut kad novembra sākumā, apmeklējot Parīzē Žorža Pompidū centru, stāvēju pie šīm gleznām. Neko daudz toreiz nedomāju, tik vien, cik apbrīnoju to lielumu un mākslinieka veiksmi, spējot radīt pasaulē zināmu mākslu, izmantojot vien, pēc skata, trīs otas vilcienus. Es nekad nebūtu domājusi, ka pāris mēnešus vēlāk izrādīsies, ka mozaīkas siena, kuru veidoju ir veltīta šim māksliniekam (kā izrādās – Joan Miro), ka restorāna nosaukums (Casita Miro) ir nodēvēts viņa vārdā, ka pat priekšnieku meita ir nosaukta par Miro. Bet vēl vairāk – manā priekšā stāvēs šīs pašas zilās gleznas bilde un priekšnieka vēlme man šo pašu gloznojumu transformēt ar otām un krāsām uz vienas no mozaīkas detaļām. Continue reading “mākslas triepienos”